Mārtiņš Cipulis slidas vadzī vēl nekar

Google+ Pinterest LinkedIn Tumblr +

Ilggadējais Latvijas hokeja izlases uzbrucējs Mārtiņš Cipulis intervijā hokejablogs.lv pēc 22 gadu ilgušās karjeras paziņo par tās iespējamo noslēgumu, ja nākamajā sezonā nebūs piedāvājumu. Uzbrucējs Latvijas izlases sastāvā piedalījies trīs Olimpiskajās spēlēs un 11 pasaules čempionātos. Pēdējais pieraksts spēlētāja gaitās Mārtiņam ir aizvadītajā sezonā HK “Kurbads” rindās, kur 35 spēlēs uzbrucējs atzīmējās ar 21 (11+10) punktu. Pašlaik bijušais hokejists mācās par treneri Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA), citustarpā viņam kopā ar Edgaru Masaļski pieder bērnu hokeja klubs “Baltijas vilki”. 

– Kāpēc mēs šosezon neredzam tevi Latvijas čempionātā? 

– Nezinu, grūti pateikt. Sākumā kaut ko gaidīju, bet dabīgi pienāca sajūta, ka ir beigas hokejam no manas puses. Pašā sākumā nebija skaidrības, kas būs un kas nē. Pēc tam beigās arī nesaņēmos spēlēt.

– Vai no Latvijas Virslīgas bija piedāvājumi?

– Tādi virspusēji piedāvājumi bija izteikti. Sezonas sākumā nebija nekādas skaidrības par naudām, nebija skaidrības vai vispār turnīrs notiks. Tāda bija tā situācija. Pats es arī baigi nerāvos, jo man nebija mērķis kaut kam nereāli gatavoties un pēc tam saprast, ka tomēr nebūs hokeja. Laikam ejot, padzirdēju kādu informāciju no komandām, bet es pats nebiju gatavs.

– Kas ir palicis atmiņā vispilgtāk no 2006. gada pasaules čempionāta Rīgā?

– Tas bija pirmais čempionāts Latvijā. Man tas personīgi bija otrais čempionāts. Mājās tās sajūtas bija neaprakstāmas. It sevišķi pirmā spēle, kad izej laukumā un ir pilnas tribīnes savu līdzjutēju – vienreizējs pasākums.

– Kā atceries spēli pret Kanādu? Vai tiesneša lēmumi bija pamatoti?

– Cik atceros mēs ļoti daudz spēlējām mazākumā. Mazākuma dēļ netikām līdzi pretiniekiem, jo bija spēku izsīkums. Ja tu netiec līdzi, tad tu dabū mazākumus – noraidījumus. Toreiz līmenis pret visām šīm lielvalstīm Kanādu, Zviedriju bija ļoti atšķirīgs. Tagad jau tas ir izlīdzinājies un varam spēlēt pret tām komandām, bet toreiz tā starpība bija izteiktāka. Ņemot vērā, ka mēs spēlējām daudz mazākumā, tur arī bija tas 0:11.

– Vai atceries skatītāju emocijas?

– Atceros, ka Jānis Sprukts gāja tur regulēt visu [mikrofonā nomierināt līdzjutējus – aut.]. Ja nemaldos arī keda bija izmesta laukumā un, protams, vēl citi sīkumi.

– Kādas ir tavas prognozes šī gada virslīgas čempionātam?

– Baigi līdzi nesekoju, bet tik daudz cik sanāk uzmest aci, liekas, ka būs interesanti. Gan pusfināli, gan fināli būs aizraujoši. Visiem četriem klubiem ir zināmi treneri, bet prognozēt, kuri uzvarēs es neņemos.

– Vai esi domājis par karjeru trenera amatā?

– Esmu, un uz to arī eju. Šobrīd mācos LSPA par treneri, lai iegūtu nepieciešamo izglītību. Pluss esmu līdzīpašnieks savam klubam (“Baltijas vilki”), kur nākotnē perspektīvi varētu strādāt par treneri. Arī dēls spēlē hokeju, tāpēc hokejs jau baigi nepazudīs.

– Kā Covid-19 ir mainījis tavu ikdienu?

– Tas man ļāva dabīgi pabeigt ar hokeju, teiksim tā, vismaz šosezon tiešām. Principā profesionālais sports ir palicis vienīgais, kur var trenēties.

– Vai esi noslēdzis profesionālo hokeja karjeru?

– Šobrīd pats pat nesaprotu. Šosezon noteikti nespēlēšu, par nākotni vēl grūti teikt, iespējams vēl spēlēšu.

Share.

Leave A Reply

Time limit is exhausted. Please reload CAPTCHA.