Raksts par hokejistiem, kuri tika draftēti NHL kā pirmie numuri no 1990. – 1994. gadam.
1990. gads, Ovens Nolans, Québec ”Nordiques”.
Nolans uzauga Kanādas pilsētā Thoroldā, spēlējot hokeju OHA-B līgas klubā Thorold ”Blackhawks”. Savā pirmajā nopietnajā hokejista sezonā Nolans 32 spēlēs guva 86 punktus. Gadu vēlāk viņu draftēja OHL klubs Cornwall Royals 2. kārtā ar 26. numuru. OHL Nolans aizvadīja divu ļoti labus gadus, kopā 120 spēlēs viņš guva 170 punktus, bet play-off 24 spēlēs uzbrucējs izcēlās 28 reizes. Nākamajā sezonā Ovenam sākās NHL hokejista karjera. Savā pirmajā sezonā uzbrucējs 59 spēlēs guva 13 punktus. Kvebekas klubā Noalans aizvadīja 6 ne pārāk labas sezonas. 1995. gadā, kad ”Nordiques” klubs nomainīja pilsētu, Nolans tika aizmainīts uz Sanhosē “Sharks” komandu pret Sandi Ozoliņu. Savā pirmajā sezonā uzbrucējs jau guva 61 punktu un kļuva par otro rezultatīvāko spēlētāju komandā. Spēlējot „Sharks” komandas sastāvā Ovens četras, reizes tika pieteikts NHL Zvaigžņu spēlei. Sanhosē viņš aizvadīja 8 lieliskas sezonas un piecās no tām bija kapteinis, tomēr kāroto Stenlija kausu viņš neizcīnīja. 2003. gadā Ovens tika aizmainīts uz Toronto “Maple Leafs” komandu, kur nospēlēja divas sezonas. Pēc pavādītiem gadiem Toronto kanādietis paņēma divu gadu pauzi, lai sadziedētu traumas. Tieši traumas bija viens no viņa klupšanas akmeņiem kāpēc Nolans nekļuva par vēl lielāku zvaigzni. Šajos divos gados Ovens trenējas ar “Sharks” komandu, Sanhosē klubs vēlējas ar viņu noslēgt līgumu, bet pats hokejists atteicās, jo vēlējas kārtīgi sadziedēt ceļa traumu. 2006. gada vasarā hokejists noslēdza viena gada līgumu ar Fīniskas “Coyotes” komandu, koijotu sastāvā 76 spēlēs Nolans guva 40 punktus. Tomēr Fīniksā uzbrucējs ilgāk nepalika, nākamajā sezonā (2007./2008.) Ovens spēlēja Kalgarī “Flames” klubā. Nozīmīgs notikums bija sezonas sākumā, kad Nolans aizvadīja savu 1000 spēli karjerā. Pēc pavadītā gada Kalgarī, hokejists parakstīja divu gadu līgumu ar savu pēdējo NHL klubu Minesotas “Wild”, kur divās sezonās nopelnīja 5,5 milj. $. Tomēr savu pēdējo sezonu hokejista karjerā Ovens aizvadīja Šveices augstākās līgas klubā ZSC Lions, kur 24 spēlēs guva 26 punktus, bet play-off 5 spēlēs 4. 2011. gadā Ovens noslēdza try-out līgumu ar Vankūveras “Canucks” komandu, bet tā arī NHL neatgriezās. 2012. gada 7. februārī Sanhosē pilsētā Ovens paziņoja par savu karjeras beigšanu. Ovens viennozīmīgi attaisnoja uz sevi liktās cerības kā 1. drafta numurs.
1991. gads, Ēriks Braiens Lindross, Québec ”Nordiques”.
Ēriks jauniešu vecumā ļoti izcēlās uz citu fona, jo bija fiziski spēcīgāks, būdīgāks un garāks. Savu hokejista karjeru Lindross uzsāka Toronto komandā St. Michael’s Buzzers kopā ar savu brāli Bretu. Savā pirmajā sezonā 64 spēlēs Ēriks guva 115 punktus. Gadu vēlāk, 1989. gadā, viņu draftēja OHL komanda Sault Ste. Marie Greyhounds, 1. kārtā ar 1. numuru, bet tā arī šajā klubā hokejists neuzspēlēja. 16 gadu vecumā Ēriks debitēja OHL, Oshawa Generals sastāvā, un 25 spēlēs guva 36 punktus, bet play-off 17 spēlēs guva tikpat punktus cik regulārajā sezonā. Tad arī viņš ieguva iesauku “The Next One”, vārdi bija saistīti ar Veina Grecka iesauku “The Great One”. Vēlāk Ēriks tika dēvēt par “The Big E”. Ar Ošavas komandu Lindros nospēlēja trīs sezonas un kopumā 95 spēlēs guva 215 punktus, bet play-off 33 spēlēs 74 punktus. 1991. gada NHL draftā ar kopējo pirmo numuru Lindrosu izvēlējās Kvebekas “Nordiques”, taču Lindross jau iepriekš bija paziņojis, ka “Nordiques” rindās nespēlēs, attiecīgi pēc ilgām kluba vadības, līgas vadības un spēlētāja cīņām Ēriks nonāca Filadelfijas “Flyers” rindās. Filadelfijas klubā Lindross aizvadīja savus labākos hokejista karjeras gadus. Jau savā pirmajā sezonā Filadelfijā Lindross kļuva par komandas vadošo spēlētāju. 1994./1995. gada sezonā, būdams vien 21 gadus vecs, Ēriks kļuva par “Flyers” kapteini, bet sezonas noslēgumā saņēma arī prestižās Harta un Lestera Pīrsona balvas. Labāko sezonu hokejista karjerā kanādietis aizvadīja 1995./1996. gadā, kad 73 spēlēs guva 115 punktus, bet play-off 12 spēlēs Ēriks guva 12 punktus. Vissliktākās atmiņas Lindrosam noteikti saistās ar Kvebekas spēlēm Vienmēr fani viņu izsvilpa, bet spēlētāji izturējās rupji un cietsirdīgi. Kopumā “Flyers” komandā uzbrucējs aizvadīja 8 sezonas un 486 spēlēs guva 659 punktu, bet play-off 48 spēlēs kanādietis guva 56 punktus. Lindross bieži guva vairākus smadzeņu satricinājumus. Spēlētāja attiecības ar “Flyers” ģenerālmenedžeri Bobiju Klārku pasliktinājās. Traumas dēļ Lindross izlaida visu 2000./2001. gada sezonu, un 2001. gada vasarā tika aizmainīts uz Ņujorkas “Rangers” vienību. Šī kluba rindās Lindross aizvadīja trīs sezonas un visās no tām viņš bija kapteiņa asistents. Lai gan 2002./2003. gada sezona bija pirmā sezona, kurā Lindross traumu dēļ neizlaida nevienu spēli, viņa rezultativitāte jau bija krietni zemāka nekā agrāk. Taču 2003./2004. gada sezonā, astoto reizi karjerā gūstot smadzeņu satricinājumu, Lindross aizvadīja vien 39 spēles. 2004./2005. gada lokauta sezonu spēlētājs izlaida. Pēc 2004./2005. gada sezonas NHL lokauta Lindross pievienojās Toronto “Maple Leafs” rindām uz vienu sezonu. Kluba rindās 33 spēlēs hokejists guva 22 punktus. Savu pēdējo hokejista sezonu Lindross aizvadīja NHL klubā Dalasas “Stars”. 2007. gada 8. novembrī Ēriks paziņoja par karjeras beigšanu. Pašlaik Lindross dzīvo Toronto, kur viņam ir bizness. Viennozīmīgi uz sevi liktās cerības kā pirmais numurs kanādietis attaisnoja, diemžēl traumas sabojāja hokejista karjeru. http://www.ericlindros.ca
1992. gads, Romans Hamrliks, Tampa Bay ”Lightning”.
Savu hokejista karjeru Romans uzsāka dzimtajā pilsētā Zlin. Pirmajā sezonā Čehijas līgas ietvaros (1990./1991. gada sezonā) aizsargs 14 spēlēs guva 4 punktus. Savā dzimtajā klubā Hamrliks aizvadīja vēl vienu sezonu līdz 1992. gadā viņu draftēja NHL. 1992./1993. gada sezonā aizsargs pārcēlās uz Z-Ameriku. Pirmais klubs aiz okeāna čeham bija Atlanta Knights, IHL līgā. Atlantas klubā Romans aizvadīja divas spēles līdz tika izsaukts uz NHL. Pirmā NHL sezona bija veiksmīga, 67 spēlēs aizsargs guva 21 punktu. Kopumā Tampas komandā hokejists aizvadīja 6 sezonas. Hamrlika spēles tips ir uzbrūkošais aizsargs. Viens no viņa lielākajiem trumpjiem ir vairākums, kurā čehs jūtās kā zivs ūdenī. 1996. gadā spēlējot “Lightning” komandā Romans tika iebalsots NHL zvaigžņu spēlē. 1997./1998. gada sezonas vidū Hamrliku aizmainīja uz Edmontonas “Oilers” klubu. Šajā klubā aizsargs aizvadīja samērā mazu laiku, trīs sezonas, kuru laikā 196 spēlēs guva 103 punktus, bet play-off 20 spēlēs čehs guva 7 punktus. 1999. gadā, kad Romans vēl spēlēja “Oilers” komandā, viņš atkal tika iebalsots NHL zvaigžņu spēlē. 2000. gadā aizsargs noslēdza līgumu ar Ņujorkas “Islanders” komandu. Ņujorkas komandā hokejists aizvadīja četras sezonas līdz 2004./2005. gada NHL lokautam. Lokautu hokejists aizvadīja savā pirmajā klubā HC Zlin, starpcitu, jau esot pilnvērtīgam NHL spēlētājam, ik pa laikam Romans aizvadīja dažas spēles čehijas klubā. Pēc lokauta Hamrliks noslēdza divu gadu līgumu ar Kalgarī “Flames” vienību par 7 milj. $. Pēc diviem gadiem “Flames” komandā Romans noslēdza četru gadu līgumu ar Montreālas “Canadiens” klubu. Kopējā līguma summa bija ap 22 milj. $. Montreālas kluba rindās 312 spēlēs aizsargs guva 119 punktus, bet 42 izslēgšanas spēlēs čehs guva 15 punktus. Aizvadītajā sezonā Hamrlika klubi bija Vašingtonas “Capitals” un Ņujorkas “Rangers”. Romanam ir arī interesanta iesauka “The Hammer”, jo viņš ir ļoti labs spēka paņēmienu izpildītājs pie bortiem. Romans uz sevi liktās cerības kā pirmais numurs ir attaisnojis.
1993. gads, Aleksandrs Daigls, Ottawa ”Senators”.
Hokejista karjeru Aleksandrs uzsāka vienā no zemākajām hokeja līgām Z-Amerikā, QMAAA, 42 spēlēs Laurentides Vikings sastāvā uzbrucējs guva 110 punktus, bet play-off 13 spēlēs uzbrucējs guva 14 punktus. Pēc tam Daigls aizvadīja divas izcilas sezonas vienā no labākajām jauniešu līgām Kanādā, QMJHL, 119 spēlēs hokejists guva 247 punktus. Viennozīmīgi hokejistu ievēroja NHL un 1993. gadā kanādieti draftēja NHL kā pirmo numuru Otavas “Senators” komanda. Hokejistam tika prognozēta Mario Lemjē karjera. “Es esmu priecīgs, ka mani izvēlējās kā pirmo, jo otro numuru neviens nekad neatceras”, lūk šādus vārdus sacīja hokejists pēc drafta ceremonijas. Otavas komanda ar uzbrucēju noslēdza vēsturē lielāko kontraktu, kāds ir bijis jaunajam spēlētājam, piecās sezonās hokejists saņēma 12.25 milj. $. Savā pirmajā sezonā NHL Aleksandrs 84 spēlēs guva 51 punktu un nopelnīja negatīvu lietderības koeficentu, -45. Kluba vadība sāka šaubīties, vai bija vērts noslēgt tik ilgu līgumu par neadekvāti lielu summu. Ar katru sezonu hokejista rezultāti un atdeve pasliktinājās. Toties viņam ļoti patika uzdzīvot, Daigls esot bijis biežs naktsklubu apmeklētājs un viņš lietoja narkotikas. Kopumā Otavas komandā 301 spēlē hokejists guva 172 punktus, bet play-off 12 spēlēs uzbrucējs guva 12 punktus. Tāpat kanādietim katru sezonu bija sliktākais koeficents starp spēlētājiem, kopumā uzbrucējam pēc pieciem gadiem NHL lietderības koeficents bija -137. 1997./1998. gada sezonā Daigls tika aizmainīts uz Filadelfijas “Flyers” komandu. Lidotājos Daigls aizvadīja divas ļoti sliktas sezonas. 1999. gadā kanādietis tika aizmainīts uz Tampabejas “Lightning” vienību. Vienīgajās 32 spēlēs hokejists guva 12 punktus. Gandrīz neviens NHL klubs nevēlējās viņa pakalpojumus, bet Ņujorkas “Rangers” tomēr Aleksandru paņēma, uz vienu sezonu. Pēc ļoti neveiksmīgām sezonām Daigls 25 gadu vecumā izlēma beigt hokejista karjeru. Beidzot hokejista karjeru kanādietis Radio-Canada sacīja, ka viņam nekad nav paticis hokejs, bet viņš to spēlēja, jo bija talants. Beidzot profesionālo karjeru no hokeja viņš neatvadījās, bet gan spēlēja kādā Losandželosas amatieru komandā. Tomēr pēc diviem pavadītiem gadiem bez profesionālā hokeja, Aleksandrs atgriezās. 2002. gada vasarā Daigls tika uzaicināts uz Pitsburgas “Penguins” nometni. Hokejists parādīja atzinīgu sniegumu un atgriezās profesionālajā hokejā. Savu labāko NHL karjeras sezonu Daigls aizvadīja gadu pēc atgriešanās hokejā. Minesotas “Wild” sastāvā 78 spēlēs guva 51 punktu un visu sezonu bija kapteiņa asistents. 2004./2005. gada lokauta sezonu Aleksandrs ar Pasaules hokeja Zvaigžņu komandu devās apceļot pasauli un vēl paspēja uzspēlēt Šveices 2. līgas komandā Forward. Nākamā sezona Aleksandram bija pēdējā NHL un AHL, kopā abās līgās hokejists guva 42 punktus 62 spēlēs, bet play-off 7 spēlēs guva 11 punktus. No 2006.-2009. gada sezonai Aleksandrs spēlēja Šveices augstākās līgas (NLA) klubā Davos, kurā kopumā 137 spēlēs guva 140 punktus, bet play-off 50 spēlēs kanādietis guva 27 punktus. 2009./2010. gada sezonu Daigls spēlēja trīs NLA klubos Gottéron un Langnau. Aleksandrs Daigls viennozīmīgi neattaisnoja uz sevi liktās cerības. Pašlaik viņš ir nosaukts kā vissliktākais hokejists, kurš ir draftēts ar 1. numuru. Kopumā NHL aizvadītās 616 spēlēs Daigls guva 327 punktus, nopelnīja 186 soda minūtes un lietderības koeficents, -176. Toties play-off 12 spēlēs Daigls tika pie diviem punktiem.
1994. gads, Eds Džovanovskis, Florida “Panthers”.
Dzimis 1976. gada 26. jūnijā, Vinzorā, ir maķedoniešu izcelsmes Kanādas hokejists, aizsargs. Hokejista karjeru Eds uzsāka savā dzimtajā pilsētā, Junioru B līgas klubā Windsor Bulldogs. Divās sezonās šajā komandā Eds bija rezultatīvākais spēlētājs. 17 gadu vecumā aizsargs pārcēlās Windsor Spitfires komandu OHL līgā. Savā pirmajā sezonā 62 spēlēs kanādietis guva 52 punktus, bet play-off 4 spēlēs izcēlās tikai ar 15 soda minūtēm. Līdz pat 1995. gadam Džovanovskis spēlēja Ontario hokeja līgā. Kaut arī 1994. gada NHL draftā viņu ar kopējo 1. numuru izvēlējās Floridas “Panthers” vienība. Diemžēl spēlējot OHL komandā pēdējā sezonā viņš tika apsūdzēts par seksuālu uzbrukumu 24 gadus vecais sievietei. 1995. gada jūnijā Eds noslēdza četru gadu līgumu ar Floridas “Panthers” komandu 5,7 milj. $ vērtībā. Vienā no pirms sezonas pārbaudes spēlēm Eds salauza savu labo roku kautiņā ar Brendanu Šenahanu un izlaida pirmās 11 regulārās sezonas spēles. Savā pirmajā NHL sezonā 70 spēlēs aizsargs guva 21 punktu, bet play-off 22 spēlēs 9 punktus. Starp citu, Eda pirmajā sezonā Floridas “Panthers” komanda nokļuva līdz finālam, bet zaudēja Sanda Ozoliņa pārstāvētajai komandai Kolorādo “Avalanche”. Sezonai beidzoties, Džovanovskis tika iekļauts NHL jauno labāko spēlētāju komandā un bija nominēts kā labākais jaunais līgas spēlētājs. Nākošajā sezonā Eds īpaši nepārsteidza 81 spēlē guva 23 punktus un nopelnīja 172 soda minūtes, bet play-off 5 spēlēs aizsargs izcēlās tikai ar 4 soda minūtēm. 1999. gada janvārī Džovanovski un vēl 3 spēlētāji tika aizmainīti uz Vankūveras “Canucks” vienību un sezonas nobeiguma fāzē 31 spēlē guva 11 punktus. Savā pirmajā pilnajā sezonā Vankūverā aizsargs 75 spēlēs guva 26 punktus un kļuva par komandas otro rezultatīvāko aizsargu. 2000./2001. gada sezonā pirmo reizi karjerā Eds piedalījās NHL Zvaigžņu spēlē. Kopumā “Canucks” rindās 79 spēlēs Džovanovskis guva 47 punktus, bet play-off 4 spēlēs 2 punktus. Sezonas beigās viņš ieguva Babe Pratt trofeju, kura tiek pasniegta Vankūveras “Canucks” labākajam aizsargam, kopumā savā karjerā Eds trofeju iegūs vēl divas reizes. 2001./2002. gada sezonā Eds uzstādīja savu personisko rekordu 82 spēlēs gūstot 17 vārtus un kopumā savācot 48 punktus, 6 play-off spēlēs aizsargs guva 5 punktus. Nākošās trīs sezonas tika pavadītas Vankūverā . Pēc 2005./2006. gada sezonas Džovanovskis nepagarināja līgumu ar “Canucks”, jo Vankūveras klubs pagarinot līgumus ar brāļiem Sediniem un Robertu Luongo bija sasniegusi algu griestus. 2006. gada jūlijā Eds parakstīja piecu gadu līgumu ar Fīniksas “Coyotes” par 32,5 milj. $. Tajā pašā vasarā aizsargs bija saņēmis piedāvājumu no Floridas “Panthers”, bet Veina Grecka (Fīniksas kluba treneris no 2006.-2009. gadam) faktors ņēma virsroku. 2007./2008. gada sezona Edam bija labākā karjerā ar 51 gūtu punktu 80 spēlēs viņš bija 10. rezultatīvākais aizsargs līgā. Kopumā koijotos Eds pavadīja piecas labas sezonas. 2011. gadā Eds Džovanovskis atgriezās Floridā uz četrām sezonām par 16.5 milj. $.
