Hokeja Blogs turpina stāstu sēriju Virtuozs āliņģī nekrīt, kur iztaujājam vairākus pašmāju čempionāta spēlētājus par, viņuprāt, labākajiem pretiniekiem, pret kuriem nācies spēlēt. Pirmajā sērijā savus TOP piecus Virslīgas spēlētājus nosauca cilvēks motors Denijs Romanovskis.
Šoreiz pie āliņģa sēdās stabila Latvijas čempionāta vērtība, par aizsargu pārkvalificējušais uzbrucējs Ronalds Cinks. 28 gadus vecais hokejists ir HK “Mogo” spēlētājs, kurš jaunajā sezonā turpinās pārstāvēt zaļās krāsas. Ikdienā Cinks strādā par pētnieku augstskolā, pēc darba seko treniņš, bet vakarā jāsēžas pie hokeja apskatnieku galda Rīgas “Dinamo” spēlēs. Divkārtējs Latvijas čempions un trīskārtējas Latvijas kausa ieguvējs, savā karjeras buķetē Cinks atrada tos piecus spēlētājus, kuri viņam spilgtāk iespiedušies atmiņā, spēlējot pašmāju čempionātā.
Galvenais pienācīgi sagatavoties
Man jau kopš bērnības aizsardzība ir tuvāk sirdij, būdams aizsargs labāk jūtos savā ādā. Lielākās izmaiņas pārslēdzoties no uzbrucēja uz aizsarga pozīciju, bija nepieciešamība atsvaidzināt atmugurisko slidošanu. Pēdējā sezonā aizsardzībā jutos krietni labāk, ļoti ceru, ka jaunajā sezonā varēšu turpināt spēlēt aizsarga pozīcijā.
Hokeja apskatnieka darbs ir neregulārs pasākums, kad jādodas uz spēli, tad pievēršu lielāku uzmanību tematiem. Galvenais abās divās nodarbēs (spēlēšanā un komentēšanā) pienācīgi sagatavoties, bet abas aktivitātes ir līdzīgas grūtības pakāpes.
Pašam jau vairākas sezonas aiz muguras Latvijas čempionātā, sanāca izvēlēties divus spēlētājus no savas komandas, bet atminos laikus arī, kad spēlējām viens pret otru atšķirīgās frontēs.
Henrijs Ančs – HK Mogo
Foto: Viesturs Lācis
Agrāk viņš spēlēja “Prizma” komandā, nonākot pret Anču vārtu gūšanas epizodēs paspēju aizdomāties, ka viņš tāpat mani atšifrēs. Viņš zina, ko tu darīsi un ieslēdzas neliela panika – tu nevari darīt tās lietas, kuras dari parasti, tāpēc jāizdomā citi varianti, bet īsā laika sprīdī neko jaunu nevar izdomāt. Spēlējot pret Henriju, vienmēr bija paniska sajūta.
Skatoties viņa spēles stilu, var teikt, ka Ančs ir hitrijs. Viņam patīk ik pa laikam aizsvilties, bet viņš nav vārtsargs, kurš varētu salūzt kādā spēles situācijā. Henrijs var dusmoties un ārdīties, bet viņš neiekrīt bedrē, ja nav aizgājusi viena spēle.
Kādreiz viņš par mani pasmejas, kad spēlējot “Kurbadā”, es finālā viņam neiemetu pāris vārtus, kas varēja izšķirt sērijas likteni. Vienu svarīgi bullīti Ančs atvairīja, dažkārt viņš man atgādina sāpīgos brīžus.
Jānis Bullītis – HK Mogo
Foto: LHF
Kad viņš spēlēja Jelgavā, tad man sanāca pret viņu uzspēlēt gan “Kurbada”, gan “Mogo” kreklā. Neviens aizsargs pret kuru nācies spēlēt, laukuma stūros nedarbojās tik labi kā Jānis. Dažās spēles situācijās likās, ka esmu viņu apspēlējis un tūlīt varēs kaut ko labu izveidot, ņemot vērā viņa nūjas un auguma parametrus, viņš izķeksēja ripu vai kaut kur uzsita no lielāka attāluma. Spēlējot pret viņu stūros, nekad nevarēja atslābt, visu laiku moments jānospēlē līdz drošam iznākumam.
Viens no nepatīkamākajiem aizsargiem, kad spēle norisinājās stūros. Toties tagad man patīk ar viņu spēlēt vienā aizsargu pārī, bet, spēlējot uzbrukumā treniņos, bija tas pats stāsts.
Rodrigo Laviņš – noslēdzis karjeru
Laviņš man ir iespiedies atmiņā ar vienu finālsēriju. Tajā gadā (14/15 g. sez.) mēs ar “Mogo” uzvarējām finālā “Kurbadu”, tad ar viņu nācās bieži sastapties laukumā. Viena epizode, kas bija interesanta un man pašam iespiedusies atmiņā, kuru vēl joprojām var atrast internetā. Laviņš parūpējās, lai uzmetu savu pirmo salto dzīvē hokeja laukumā. Tā ir īpaša epizode, spēlējot Latvijas čempionātā, kuru pēc vairākiem gadiem spilgti atceros.
Varēju pārdomāt pusi savas dzīves, lidojot gaisā, un nesaprast, kur atrodas zeme, ledus, griesti. Pirms spēka paņēmiena izdarīju metienu, bet tas bija nekāds un piedevām pēc spēka paņēmiena salauzu nūju. Pozitīvi, ka man pēc tam nekas nesāpēja. Mēģināju analizēt, kāpēc iekritu tādā spēka paņēmienā, Laviņš var pārsteigt pretspēlētājus. Spēlētājs koncentrējas metienam un aizmirst paskatīties, ko dara aizsargs. Tajā situācijā es biju ļoti ielicies metienā un nenofiltrēju, kur viņš atrodas. Pēc metiena vairs nebija iespējams mainīt savu kustības virzienu.
Visas pārējās reizes, kad pret viņu spēlēju, es par metienu nedomāju, tikai skatījos, lai vēlreiz neuzlidina gaisā. Viens gadījums atstāj iespaidu, kā es pret viņu spēlēju turpmāk. Savā ziņā tas arī iedeva labu skolu nākotnē neuzrauties līdzīgās epizodēs.
Bruno Zabis – Mulhouse (Francija)
Foto: dinamoriga.lv
Spēlēju pret Zabi kopš bērnības, lai gan viņš bija gadu jaunāks. Liepājai toreiz bija laba 91. gadu komanda, nācās daudz spēlēt pret viņiem jaunatnes čempionātā. Viņš ir bijis viens no stabilākajiem un spēcīgākajiem Latvijas čempionāta spēlētājiem. Augumā mazs, bet ātrs un tehnisks.
Visi zināja, ka vairākumā viņš ir saspēles vadītājs un var uzmest pa vārtiem. Katru gadu viņa pārstāvētajām komandām izdevās labi realizēt vairākumus. Izspēles vienmēr bija indīgas, pēdējā laikā nācās pret viņu spēlēt vairāk.
Gatis Gricinskis – HK Kurbads
Foto: HK Kurbads
Viņš pamanās ik pa laikam aizbraukt uzspēlēt ārzemēs, Gricinskis ir galvas tiesu pārāks salīdzinājumā ar vairumu hokejistu Virslīgā. Sanāca uzspēlēt pret viņu arī centra pozīcijā un vienmēr bija jābūt uzmanīgam. Labs slidotājs, kurš prasmīgi tiek vaļā no saviem pretspēlētājiem. Ripu atņemt varēja tikai brīžos, kad viņš pats manevrēja ar to, bet pieturēto ripu viņam ir ļoti grūti atņemt. Izdomā citādākus risinājumus nekā standarta spēlētāji. Bīstams spēlētājs visādā ziņā.
