Martins Rodrigo Laviņš vēl pirms jaunās sezonas sākuma paspēja sevi pierādīt, pārstāvot Latvijas izlases krāsas, U20 Pasaules čempionātā junioriem. Turnīrs bija zīmīgs Latvijas izlasei, jo tā pirmo reizi nodrošināja sev vietu ceturtdaļfinālā. Šo sezonu Laviņš aizvada USHL komandā Sīdarrepidsas “RoughRiders”.
“Teikšu krāšņs sezona sākums, bija mikro savainojumi nedaudz. Pirms sezonas treniņā izmežģīju potīti, nevarēju slidot divas nedēļas. Pēc tam galvas trauma, arī nevarēju spēlēt vienu maču. Tad ar celi bija minimālas problēmas, arī izlaidu vienu spēli. Tā kā nav viegli, katru dienu ir jāpierāda sevi un jācīnās par vietu zem saules,” sezonas sākumu raksturo Martins Laviņš.
Šobrīd latvieša pārstāvētā vienība ieņem devīto vietu 16 komandu konkurencē. Iespējams, sezonas jaudīgākā epizode starp visiem latviešu hokejistiem leģionāru gaitās bija tieši Laviņam. Novembra sākumā Laviņš spēles laikā iesaistījās pamatīgā dūru cīņā. Kautiņā pārliecinoši uzvarēja Laviņš, kurš vēlāk vēl parūpējās par to, lai arī vietējie līdzjutēji būtu kārtīgi iekarsuši.
“Nu jā, šad tad, ja izaicina uz deju, protams, nevar atteikt. Spēlējām tieši pret Ģirtu Silkalnu un Dāvi Borozinski. Sanāca, ka noķēru vienu no pretiniekiem ar diezgan asu spēka paņēmienu pirmā perioda vidū. Tad jau es daudz maz sapratu, ka būs jākaujas. Gāju uz iemetienu un viens pieslidoja klāt, pateica “tu kausies?”, es atbildēju “nu jā, uzreiz pēc iemetiena?”, viņš saka “jā”. Tā arī sarunājām un diezgan labi sanāca.”
Jautāts, vai vasarās apmeklē boksa treniņus, Martins atbild, ka bērnībā apguvis boksa pamatus, bet šobrīd tam laika neatliek. “Kad spēlējām “Dinamo” junioros mums bija Uldis Bērziņš, komandas biedra Ernesta Bērziņa tētis, kas nāca un pēc treniņiem reizi nedēļā boksējāmies,” atcerās uzbrucējs.
Lai gan Martins ir liels UFC fans un atzīst, ka varbūt kādus paņēmienus saskatījies no UFC, tomēr hokeja kautiņš ir pilnīgi citādāks nekā ielas vai boksa kautiņš.
“Tas ir pilnīgi kaut kas cits. Tur tomēr ar to vienu roku saķeries un sit praktiski tikai ar brīvo roku. Nebija tā, ka es ļoti daudz kautiņu video skatījos un mācījos, kā jāpamēģina. Tas kautiņš notika ļoti negaidīti.”
Kā zināms, rētas izdaiļo vīrieti. Arī Martina seju rotā labi pamanāma rēta. Dažiem var šķist, ka tā iegūta kādā
kautiņā, bet patiesībā tas noticis pavisam citādākā spēles situācijā. “Tas tāds diezgan baiss atgadījums bija, teikšu atklāti. Ar slidu trāpīja. Teiksim, uzkritu virsū slidai un sagriezu zodu. Sašuva arī 16 reizes. Tajā šoka stāvoklī sāpes nejutu vispār, bet, kad man parādīja bildi, tad bija diezgan nepatīkami. Bet neko, sanāk otrā perioda vidū sagriezos, aizgāju uz ģērbtuvēm, sašuva mani un trešā perioda sākumā jau biju atpakaļ, uzvarējām spēli, tā kā bija tā vērts.”
Jaunās sezonas sākums, negaidītas traumas un kautiņš. Vēl tam visam papildus šajā rudenī Martinam nācies pieņemt atbildīgu lēmumu par nākotni. Laviņš nesen kā parakstījis līgumu ar Seintklaudas Universitāti, kas par hokejistu lielu interesi izrādījusi jau tad, kad viņam bija vien 15 gadi. Pēc tam tika noslēgta mutiska vienošanās.
“Runāju nedaudz arī ar Vermontas Universitāti, bet esmu diezgan lojāls cilvēks, tāpēc arī beigās parakstīju ar tiem, kuri pirmie izrādīja interesi un ļoti gribēja mani. Plāns tāds, ka nākamgad stājos Universitātē un tad jau četri gadi tur. Ļoti laba universitāte, ļoti laba hokeja komanda un esmu ļoti, ļoti priecīgs, bet tagad ir jākoncentrējas tagadnei, jānospēlē ļoti labi šis gads. U20 čempionāts mums ir decembrī, pamazām tuvojas,” pozitīvi noskaņots par gaidāmo nākotnē stāsta Laviņš.
Smejoties Martins stāsta, ka Nacionālās hokeja līgas klubi šobrīd par viņu interesi vēl neizrāda. Vienīgās sarunas nedaudz bijušas pēc U18 čempionāta, bet pēdējā laikā jauni pavērsieni nav notikuši. Šobrīd latviešu hokejists ASV dzīvo billet ģimenē [ģimene, kas uzaicina junioru spēlētāju dzīvot vienā mājā – aut.], kur arī pats bieži gatavo ēst. Viņam tas ļoti labi patīk un tā ir kā pievienotā vērtība, kas vēlāk noderēs universitātes dzīvē.
View this post on Instagram
