“Rīgas Sporta pils” – toreiz un tagad

Rīgas Sporta pils. Foto. Viedokļi. Hokejs. Video.

Atskats uz Rīgas Sporta pili, kāda tā bija pirms to nojauca un, kas tās vietā ir tagad.

Pagājuši jau seši gadi kopš Krišjāņa Barona ielā 75. neslejas Rīgas Sporta pils. 2008. gada vasarā to nojauca, lai izveidotu A klases biroju ēku, bet, tas viss ir bijis vien domu līmenī.

Rīgas Sporta pils bija sporta halle, kas atradās Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 75, to ielenca četras spēcīgas ielas – Krišjāņa Barona, Lielgabalu, Tērbatas un Artilērijas. Arēnas hokeja hallē bija 4500 skatītāju vietas, bet ar stāvvietām halles kopēja ietilpība bija 5500 vietas.

Rīgas Sporta Pils tika celta no 1968. līdz 1970.gadam, tās arhitekti bija Oļģerts Krauklis, Biruta Burčika, Ārija Išhanova, Liliāna Kraukle un Maija Rita Skalberga. Rīgas Sporta pili nodeva ekspluatācijā 1970. gada 15. aprīlī un tā kļuva par nozīmīgu hokeja attīstības pamatu, jo tajā PSRS hokeja čempionāta ietvaros spēles aizvadīja Rīgas ”Dinamo” komanda. Līdz pat 2006. gadam, kad Pasaules hokeja čempionāta sarīkošanai tika uzbūvēta Arēna Rīga, Sporta pils bija svarīgākais hokeja centrs valstī.

Sākot ar deviņdesmitajiem gadiem Rīgas Sporta pils gaiteņos tika uzsākta dažādu preču mazumtirdzniecība. 1992. gada 3. novembrī Rīgas Sporta pils ieguva Nacionālās sporta bāzes statusu, tā apsaimniekošanai tika izveidota akciju sabiedrība, kuras priekšgalā ilgus gadus atradās leģendārais hokejists Helmuts Balderis.

2007. gada vasarā tiks uzsākti ēkas un tā apkārtnē esošā kvartāla rekonstrukcijas darbi, kuros plānots investēt 100 miljonus eiro. Halle tika slēgta 2007. gada 16. maijā un to 2008. gadā nojauca.

Rīgas Sporta pilī ir notikušas vairākas zelta spēles: 2004. gadā “Rīga 2000” godam aizvadīja hokeja spēli ar Pasaules zvaigžņu komandu, kurā rīdzinieki atzina NHL spēlētāju pārākumu ar 2:4, 2005. gada Turīnas Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra spēle starp Latvijas un Baltkrievijas izlasēm un daudzi citi spilgti notikumi.

Raksts no Biznesa portāla db.lv, 2012. gada 13. jūnijā:

Saskaņā ar kompānijas plāniem, Rotermann Grupp attīstīs A klases biznesa kvartālu, kā arī būvēs luksusa dzīvojamās ēkas. «Projekta realizāciju varētu atsākt ar dzīvojamo māju būvniecību, jo tā ir tiesa, ka ir pieprasījums pēc mājokļiem Rīgas centrā. Otrajā projekta attīstības posmā varētu tapt A klases biroju centrs (A klases biroju ēkās lielākoties ir banku centrālie ofisi, un šādu telpu piedāvājums ir ierobežots atšķirībā no B klases birojiem), tomēr sākotnējā iecere būvēt viesnīcu ir atmesta. 

Sportacentrs.com lietotāju atmiņas par Rīgas Sporta pili:

Didzis Rudmanis:Tā kā es esmu gados jauns cilvēks un, dzīvojot ārpus Rīgas, Sporta pilī klātienē esmu redzējis vien divas spēles, mana spilgtākā atmiņa ir Helmuta Baldera veiktais goda aplis 2006. gada LAČ vs. BAČ All-Star spēlē, pāris mēnešus pirms halles slēgšanas.

Gin4a: 1988. pusfināls ar Dinamo M un fināls ar ACSK. Biļešu tirdzniecību uz šīm spēlēm. Rinda diennakti. Naktī ugunskuri, tuss. Tikko iznāci no kasēm, biļeti varēja pārdot 5reiz dārgāk. Čekisti tvarstīja andelmaņus. Reiz kasēm (no milzīgā rindas spiediena) izbira biezais organiskais stikls! Labi, ka neviens necieta.

finkelstains: Sporta pilij bij laba aura,gaiteņos bija DINAMO leģendu fotogrāfijas (pirms krāmu tirga)lēta un mājīga bufete spēļu laikos.Sporta Pils nojaukšana noteikti pielīdzinama noziegumam pret valsti .Ja arī saldēšanas iekārtas bija vecas tās funkcionēja,bija remontējamas un ja nu baigi vajag maināmas pret modernām.Pati ēka bija kā DAILES TĀTRIS (celta tādā pat stilā un laikā)un būtu mums noderējusi vēl vismaz 50 gadus neieguldot 30-40 miljonus.Protams kāds jau nopelna ik pārdienas pārklājot ledu ar dažādiem klājumiem ,bet labs saimnieks taupa savas mantas.BALDERIS bija slikts RĪGAS SPORTA PILS direktors.

vitamins69: Piekrītu , ka Latvija – Baltkrievija bija ļoti spilgts notikums, bet tomēr kad vēl puika biju, ar čomu ielavijāmies Sporta pilī uz Dinamo un Canadiens spēli, lūk tas toreiz bija notikums, ķīķerējām hoķi ar mutēm vaļā, tādi vīri laukumā, johaidī, lūk tas bija notikums, par ko mēs puikas varējām vēl kādu pusgadu spriedelēt!!! Sēdējām uz trepītēm pie B sektora, un klusībā cerējām, ka kontrolieris neizmet ārā! Lūk bija agrāk laiki, tādus pigorus varēja izstrādāt, bet tagad diezvai arēna izdotos iešmaukt!!!

Abrags: Atceros daudz ko, jo savā mūžā uz RSP uz bijis ļoooooti daudz reizes.
Sākumā (skolas gados) vairāk gāju uz Latvijas Bērza spēlēm (šie spēlēja PSRS 2. līgā) – uz Dinamo bija ļoti grūti biļetes dabūt… Atceros vēl tagad Latvijas Bērza labākos: Karpinskis, vārtsargs Kārkliņš, Vasilijs Tihonovs (Tihonova dēls), Bāliņš, Freimanis, Povečerovskis… uz Latvijas Bērza spēlēm toreiz nāca 1000-2000 skatītāju uz katru spēli.
Smieklīgākā epizode toreiz bija, kad galvenajam tiesnesim spēles laikā salūza slida

Atceros arī Znaroka pirmos spēli Dinamo sastāvā – tā bija kaut kāda pārbaudes spēle (iespējams, Sovetskij Sport kausa izcīņas ietvaros – bija tāds turnīrs katru gadu pirms sezonas). Toreiz Znaroks gan laukumā tika vien dažas minūtes.

Atceros arī Muštukova debiju (ja nemaldos Muštukovam toreiz bija 19 gadi) lielajā izlasē pret Franciju.

Atceros, kā Cipulis spēlēja Juniors-Rīga pie Beresņeva – toreiz likās, būtu jautri ja Cipulis un Cipruss spēlētu izlasē (Cipruss toreiz bija stabila izlases vērtība, kamēr Cipulis par izlasi varēja vien tikai sapņot).

Atceros, kā 90-to gadu sākumā, kad RSP jau bija tas tirdziņš, bet Pārdaugava vēl spēlēja tai Krievijas čempī, tirdziņā daudzās lavočkās tirgoja šņabi – 2/3 skatītāju pēc spēles vienmēr bija labā pālī. Ierasta lieta bija nopirkt šņabi un katru spēles ievērības cienīgu epizodi atzīmēt ar šņabi…

pēdējajās sezonās atceros LSPA spēles – interesanti, bet uz Samsunglīgas spēlēm toreiz nāca 500-1000 skatītāju, vairāk kā uz Piņķiem pēdējajās sezonās.

No pavisam agras bērnības atceros bērnu eglītes – tās bija katru gadu ap Jauno gadu un uz tām varēja tikt tikai par ielūgumiem, kurus dalīja vecāku darba vietās.

Vienreiz Rīgā (laikam 80-to gadu sākumā) viesojās arī viens slavens amerikāņu ledusbalets – viņu šovs bija tiešām iespaidīgs.

belluschi: Man spilgtākā atmiņa saistās ar 1996.gada 1.septembra spēli LAT-BLR, kur mūsējo dream team sastāvs, pakāsa bez variantiem, Belariem, kuri to uzvaru gribēja vairāk nekā mēs. Atceros, ka Ļoņa Tambijevs pirmais ielika banku mazākumā belaru vārtsargam Leonīdam Faķikovam. Vēl bija arī slavenais Ozoliņa rubaks ar vienu belaru 3 perioda vidū, kad vilciens jau bija aizgājis.

No smieklīgiem gadījumiem, uzreiz prātā nāk tā vecā old school ledus tīrāmā mašīna, kuru vienmēr vadīja vecis būdams krietnā kunga dūšā. Vienu reizi mums bija treniņs pus7 no rīta un šis veicot pēdējo apli brauca taisni un iebrauca tajā bedrē kur sniegu meta iekšā, tā numēs visi ar slidām cēlām to autiņu augšā, līdz atvilkās Jemeļa (Jemeļjanovs) un vadītājam iedeva iekšās.

Piekrītu tam cilvēkam, kurš teica, ka Rīgas Sporta pils nojaukšana ir pielīdzināma valsts noziegumam!!!