HK “Grīziņkalns” ienes jaunus izaicinājumus Latvijas hokejā

Google+ Pinterest LinkedIn Tumblr +

Aizvadītajā sezonā hokeja klubu saimi papildināja jauna komanda HK “Grīziņkalns”. Pamazām būvējot pamatus, komandā hokejistu gaitas uzsākuši vairāki jauni spēlētāji un mērķi ir attīstīt ne tikai sportistus, bet pamatā – godīgus pilsoņus. Saruna ar HK “Grīzņkalns” vienu no dibinātājiem Miku Kovtunu.

-Cik ilgi Jūs jau darbojaties ar hokeja klubu “Grīziņkalns”?

-Šis ir pavisam jauns klubs, ko dibinājām mēs – Krišjānis Rēdlihs un Miks Kovtuns 2020. gada rudenī, savukārt aktīvu darbību uzsākām 2021. gada 1. augustā, kad uz pirmajā treniņā bija seši audzēkņi. Noslēdzoties 2022. gada sezonai, “Grīziņkalns” audzēkņu skaits ir sasniedzis teju 50 dalībniekus, sākot no sākuma sagatavošanas grupas līdz U13, kas ir salīdzinoši ļoti labs rādītājs.

-Kādi bija lielākie izaicinājumi dibinot hokeja klubu?

-Tādi lielie jautājumi, kas sākumā bija – vai izdosies, kā tas izskatīsies un vai mēs to spēsim paveikt, bet, tā kā mēs esam liela komanda – pieci treneri, sporta skolas direktors un dibinātājs, kopā saliekot galvas un resursus, tā teikt pārdzīvojām visas šīs mazās spriedzes un izaicinājums, un soli pa solim, būvējot kopā, gribu teikt, ka priekš pirmā pastāvēšanas gada, esam izveidojušo ļoti stabilu bāzi. Mums ir sava žāvētava stadionā, ledus līguma īre arī uz nākamo sezonu, un plāni par dalību Latvijas bērnu un jauniešu čempionātos dažādās vecuma grupās. Esam saņēmuši arī ziedojumus no sponsoriem, kuri ir gatavi atbalstīt bērnu sportu.

Krišjānis Rēdlihs (galvenais treneris un dibinātājs),
Miks Kovtuns (dibinātājs un vadītājs), Māris Gorbunovs (sporta skolas direktors), Artūrs Logunovs (treneris).

-Prieks dzirdēt, ka Jums šis viss veiksmīgi iet uz priekšu. Visiem zināms, ka hokejs nav no tiem lētākajiem sporta veidiem. Varat, lūdzu, pastāstīt kādas ir aptuvenās mēneša izmaksas par hokeja treniņiem vienam bērnam?

-Dalība hokeja klubā “Grīziņkalns”, kas sevī ietver gan ledus treniņus, gan sausos treniņus, gan mūsu obligātajā nodarbību sarakstā ir arī citi sporta veidi. Šosezon treniņu programmā iekļāvām arī džudo nodarbības.  Mūsu vecākiem regulāri organizējam bezmaksas seminārus ar sporta psihologu Kristapu Zvejnieku, kurš skaidroja un sniedza ieskatu, kā audzināt veiksmīgus un laimīgus sportistus. Tāpat Covid-19 ierobežojumu laikā tika noorganizēts bezmaksas seminārs ar pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saku Konstantinovu. Vēl ir iekļauti visdažādākie pasākumi, un tas viss mēnesī vienam audzēknim izmaksā 250 eiro. Mums darbojas arī atlaižu sistēma, mēs palīdzam ģimenēm, kuriem brāļi kopā trenējas mūsu klubā. Jaunajiem dalībniekiem palīdzam ar pirmo inventāru, lai vecākiem uzreiz nebūtu jāpērk dārgais ekipējums. Piemeklējam katram pēc vajadzības.

-Pētot hokeja skolu sistēmu un vispār sistēmu Latvijā, pamanīju interesantu lietu, ka daudzas hokeja skolas, kā, piemēram, Hokeja skola “Rīga”, sauc sevi par skolām nevis hokeja klubiem, kā jūs to darat. Vai ir kāda juridiska atšķirība starp nosaukumiem hokeja skola un hokeja klubs?

-Jā atšķirībā ir liela. Mēs kā hokeja klubs esam dibinājuši profesionālo izglītības iestādi un līdz ar to pamatoti sevi varam saukt par hokeja skolu. Izglītības un kontroles valsts dienestā (IKVD) esam licencējuši mācību treniņu programmu, kuru arī no nākamās sezonas arī realizēsim. Tāpat Rīgas domes Izglītības kultūras sporta departamentā esam reģistrējuši arī interešu izglītības programmu “Hokejs un slidot apmācība bērniem no 4 līdz 12 gadiem”.

Izglītības iestādes jeb skolas nosaukumu var iegūt tikai izpildot valstī noteikto kārtību, ko mēs arī veiksmīgi esam izdarījuši. Mums ir atlicis vien akreditācija process, kura ietvaros vērtēs izglītības iestādes un izglītības programmas īstenošanas kvalitāti. Pateicoties mūsu pieredzējušai un zinošai komandai,  šo darbu esam paveikuši veiksmīgi. Mēs šajā pirmajā pastāvēšanas gadā esam likuši par sevi zināt.

-Vai šobrīd Jūs saņemat kādas subsīdijas no valdības?

-Dibinot izglītības iestādi jeb iegūstot sporta skolas statusu un apliecinot, ka varam izpildīt visas noteiktās prasības, varam pieteikties uz treneru algu līdzfinansējumu, kas būtu liels atbalsts mūsu klubam un sporta skolai. Vēl varam pieteikties dažādiem finansēšanas konkursiem, kurus izsludina Rīgas domes Izglītības kultūras sporta departaments, piemēram, turnīra organizēšanai vai sporta skolas kapacitātes stiprināšanai (grāmatvedība, ledus īre, citi ar hokeja skolu saistīti izdevumi). Valsts un pašvaldības atbalsts ir pieejams, tas ir noteikts ar likumu, lai to varētu iegūt ir jāizpilda visas noteiktās prasībās.

-Tātad lielā mērā visu hokeja klubu mērķis ir agri vai vēlu iegūt hokeja skolas statusu, pareizi?

-Tas ir katra kluba privāts jautājums, ne visi Rīgas un Latvijas klubi ir ieguvušo sporta skolas statusu. Pārsvarā tās ir pašvaldības dibinātas sporta skolas, kuru resursi un kapacitāte ir stipri lielāka, nekā mums privātajiem. Mēs to darām, lai mūsu hokeja skolā būtu kārtība, ko nosaka arī Ministru kabineta noteikumi un protams valsts līdzfinansējumu mūsu organizētajai bērnu skolas darbībai.

-Jūs stāstījāt par to, ka ir dažādi instrumenti ar kuriem valdība palīdz, bet tie ir jāmeklē. Vai, jūsuprāt, šiem instrumentiem būtu jābūt vieglāk pieejamiem un hokeja skolām labāk informētām par šīm iespējām?

-Pirmkārt, gribu teikt, ka jāsāk ir apņemšanos un mērķa izvirzīšanu, tālāk visi procesi iet gana raiti. Pateicoties mūsu zinošajam un pieredzējušai komandai un sporta skolas vadībai šo mērķus esam veiksmīgi realizējuši. Gan valsts institūcijās, gan pašvaldībās strādā ļoti laipni un pretimnākoši darbinieki, kas visu izskaidro, iesāka un protams arī norāda uz nepilnībām.

-Kāda ir Latvijas Hokeja federācijas loma hokeja kluba “Grīziņkalns” ikdienas dzīvē?

-Latvijas Hokeja federācija (LHF) ir mūsu hokeja saimes galva. Šogad LHF kongresā esam apstiprināti par pilntiesīgu LHF biedru, līdz ar to “Grīziņkalns” loma hokeja procesos ir palielinājusies. Regulāri piedalāmies LHF rīkotajos semināros.  Jāsaka, ka pēdējo divi gadi saistībā ar Covid-19 pandēmiju biju grūti arī hokejā. Paldies LHF, kas centās aizstāvēt hokeju un pārliecināt institūcijas par ierobežojumu atvieglošanu tieši hokejam. Lai turpinātu treniņprocesu, visiem klubiem tika izstrādāts Covid-19 protokols, papildus risinājumi un rekomendācijas. Pateicoties LHF un Latvijas hokeja klubiem, tika izstrādāts pilotprojekts treniņu norisei iekštelpās, kurā arī mēs piedalījāmies un visus noteikumus cītīgi ievērojām. Nākamajā sezonā “Hokeja skola Grīziņkalns” plāno piedalīties ar LHF organizētajā Latvijas bērnu un jaunatnes hokeja čempionātā, līdz ar šo mūsu sadarbība ar LHF būs vēl ciešāka.

Miks Kovtuns

Miks Kovtuns

-Jūsuprāt, kādā veidā valdība visefektīvāk varētu palīdzēt hokeja klubiem?

-Gaužām vienkārši. Mūsu audzēkņu mēneša dalības maksa ir tāda kāda tā ir, dažos klubos lētāk, dažos dārgāk. Ja sporta skolas statuss klubiem un valsts līdzfinansējums ir, viņi attiecīgi var samazināt dalības maksu. Mēs kā privātskola, kas šobrīd vēl nesaņem tādu subsīdiju, paši par to visu maksājam, iekļaujot mūsu izdevumus, trenera algas, ledus īri, sporta centra īri, utt. Šobrīd šos visus izdevumus sedz tikai un vienīgi vecāku ikmēneša maksājumi. Valsts šajā brīdī varētu palīdzēt hallēm nomaksāt augstos rēķinus un attiecīgi tad halles varētu samazināt ledus īre cenu klubiem, un tas mums, klubiem, atļautu samazināt dalības maksu vecākiem. Tas ir tāds aplis, ko dažreiz bērnu vecāki pārlec, domājot, ka klubi plēš tās dārgās dalības maksas. Ja mēs parokam dziļāk un paskatāmies izmaksas, tad visiem kļūst skaidrs, ka ledus cenas šobrīd Latvijā ir ap 200 eiro stundā. Ledus mūsu klubam ir nepieciešams 30 stundas mēnesī, tad tur jau tā lielā naudas summa aiziet. Liela daļa aiziet treneru un darbinieku algās un nodokļos. Es neesmu ne politiķis, ne finansists, bet ja mēs atgriežamies pie jautājuma: kā valsts varētu palīdzēt, tad, pirmkārt, palīdzot hallēm samazināt rēķinus. Otrkārt, atbrīvot šādus bērnu hokeja klubus no nodokļu nastas. Treškārt, tas kas jau ir bijis Latvijā, bet diemžēl ir mainījies, tā ir ziedojumu kārtība likumā pret nodokļu sistēmu. Ir piemēri pasaulē, arī ir bijis Latvijā, kad uzņēmumiem ziedojot sportam vai mākslai, viņi saņem no Valsts ieņēmuma dienesta kādus noteiktus atvieglojumus. Šobrīd Latvijā tādas kārtības ir, bet viņa nav tik efektīgā un uzņēmumiem vairs nav interese palīdzēt ar ziedojumiem. Ja nu vienīgi audzēkņu vecāki ir uzņēmēji, tas ir vienkāršāk, bet kopumā sadarbība ar sponsoriem ir ļoti smaga. Es uzskatu, ka šīs problēmas var atrisināt un tas stipri atvieglotu hokeja pieejamību. Par 250 eiro mēnesī ne katra ģimene to var atļauties vienam bērnam, un, ja vēl ir vairāki bērni, tad iznāk diez gan liela summa beigās. Pieejamāks hokejs piesaistītu lielāku bērnu skaitu un veicinātu atrast vairāk talantus.

-Liels paldies, par šiem konkrētajiem plānu punktiem, kurus tiešām varētu arī realizēt. Vai ir kāds veids kā Jūs redzat, kā federācija varētu palīdzēt Jums un citiem klubiem ar šiem treniņu procesiem?

-Mēs esam jauns klubs un pirmo gadu pievienosimies federācijas rīkotajos turnīros. Tā ir gan man, gan bērnu pirmā pieredze šādās sacensībās, tāpēc laikam, ko es varētu ieteikt uzlabot federācijas darbībā, es tev varētu teikt pēc pirmā gada. Mēs esam labās attiecībās ar federāciju un es ļoti labprāt iesaistītos un palīdzētu, lai uzlabotu mūsu kopējo darbu. Ieteiktu federācijai regulāri rīkot seminārus un treneru apmācības. Varbūt uzaicināt valsts un pašvaldību pārstāvjus, lai pastāstītu par šiem ceļiem uz pieteikumiem pēc valsts atbalsta, un kā mēs varam viens otram palīdzēt, lai atvieglotu šīs izmaksas. Manuprāt, LHF lieliski tiek ar saviem pienākumiem galā, mēs esam “Hokeja skola Grīziņkalns”, kas šobrīd risina jautājumus saistītus ar mūsu klubu.

-Savus treniņus Jūs aizvadiet Daugavas ledus hallē, kas ir valsts īpašums. Pastāstiet, lūdzu, vai tas, ka Daugavas halle ir valsts īpašums, Jums atvieglo vai apgrūtina ikdienas darbus?

-Savu darbību esam uzsākuši līdz ar “Daugavas ledus halles” uzcelšanu, tāpēc to noteikti varam saukt par mūsu vienīgajām mājām. Ņemot vērā, ka vēsturiski Daugavas stadiona teritorijā ir bijis gan atklātais hokeja laukumus, gan slēgtā tipa (tautā saukts par pūslī), mūsu misija ir turpināt šīs hokeja tradīcijas šajā vēsturiskajā vietā. Esam pateicīgi Daugavas stadiona un halles vadībai, visiem darbiniekiem par pretimnākšanu un uzticēšanos. Mums ir izveidojusies lieliska sadarbība, nekādu pretenziju nav un nevar būt. Mums noteikti ir modernākā treniņu vieta visa Latvijā.

-Jūs, kā kluba īpašnieks, varētu ieteikt, ka vajadzētu vairāk halles?

-Pilnīgi noteikti Latvijā trūkst halles, bet ir uzņēmīgi cilvēki Latvijā, kas ir gatavi investēt un celt tās halles. Tikai viņi visi atduras pret vienu- jebkurš investors, kurš nav fanātiķis, kas piepilda savus sapņus, skatās uz ieguldītas naudas atguvi. Sarēķinot visas izmaksas, tas nav pelnošs bizness, bet vairāk risks, kur var zaudēt naudu. Privātie uzņēmumi nav ieinteresēti celt halli lielo izmaksu dēļ, kas iekļauj elektrības, gāzes patēriņu. Vai valstij vajadzētu uzcelt papildus halli, tad pilnīgi noteikti!

-Noslēdzošais jautājums. Es zinu, ka Jūs pats esat bijis hokejists un šobrīd esat ļoti aktīvs hokejā. Vai jūs redzat kādas jomas un lietas, kurās šobrīd kritiski trūkst naudas hokeja sistēmā? Piemēram, ja Jums tagad būtu vairāk naudas, kur Jūs to ieguldītu?

-Infrastruktūrā, haļļu uzcelšanā un to uzturēšanas izmaksās. Meklēt to bērnu ģimenes, kas nevar atļauties šo sportu, lai palīdzētu viņiem un nodrošinātu gan ar ekipējumu, gan ar ledus izmaksām. Šis būtu tas, ko es darītu.

Share.

Leave A Reply

Time limit is exhausted. Please reload CAPTCHA.