Karjeras posms toreizējam Rīgas “Dinamo” aizsargam bija gana solīds, bet tagad kā treneris Vladimirs Krikunovs profesionālās karjeras, iespējams, pēdējā posmā ir atgriezies Latvijas galvaspilsētā. Trenera karjeras laikā komandu vadījis vairāk nekā 1400 spēlēs un puse no tām KHL. Savukārt sešas sezonas Krikunovs PSRS čempionātā pārstāvēja veco Rīgas “Dinamo” komandu 261 spēlē aizsargs iekrāja 64 punktus un teju 300 soda minūtes. Tagad kolorītais treneris pārņēmis līgas pastarītes vadības grožus.
Rīgas lidostā 71 gadu vecais treneris nebija runātīgs [spriežot pēc Rīgas “Dinamo” Instagram kontā ieliktā stāsta – aut.], protams, ka speciālists cerēja uz tādas vienības vadīšanu, kas cīnās par Gagarina kausu, bet Rīgai pašreiz lielākais panākums būtu tikt play-off. Rietumu konferencē ar 26 punktiem 32 spēlēs dinamieši ir pēdējā vietā, no astotās vietas komandu šķir sešas uzvaras.
13 sezonu laikā uz KHL komandu tiltiņa tikai četrās reizēs Krikunova vadītā komanda netika izslēgšanas spēlēs. Visas šīs reizes bija laika posmā no 2013. līdz 2017. gadam. Pirmajā sezonā Ņižņekamskas “Ņeftehimik” komandā krievu speciālists tika atlaists, nākamajā gadā atkal atgriezās, bet netika play-off. 2015. gadā sezonas otrajā pusē no galvenā trenera Krikunovs kļuva par “Ņeftehimik” hokeja operāciju vadītāju, bet nākamajā sezonā pirmajā gadā ar “Avtomobilist” neizdevās sasniegt konferences astotnieku.
Kamēr Krikunovs bija bez komandas speciālists daudz sekoju līdzi KHL spēlēm, mazāk uzmanību pievēršot Rīgas “Dinamo” sniegumam. Domājams, ka līdz sezonas izskaņai pārcelsies arī bijušā “Dinamo” spēlētāja grāmatas izdošana – pēc Rīgas posma varēs pievienot vēl pāris jaunus stāstus.
Vladimirs Krikunovs (pa labi) ar PSRS izlases spēlētāju Pirmā Kanādas kausa laikā. Foto: Facebook/Biedrība Latvijas Hokeja Vēsture
Attiecības ar spēlētājiem
Visas sezonas kopš KHL debijas gada Krikunova trenētajās komandās spēlējuši pieci latvieši. 2005./06. gada sezonā vēl pirms KHL dibināšanas pirmais bija Aleksejs Širokovs, kurš aizvadīja divas spēles Vladimira vadītajā Maskavas “Dynamo”.
Tajā gadā notika arī Olimpiskās spēles Turīnā un pasaules čempionāts Rīgā, kur speciālists strādāja ar Krievijas izlasi. Turīnā krievi palika uzreiz aiz goda pjedestāla, bronzas spēlē sausā ar 0:3 zaudējot Čehijas izlasei. Savukārt pasaules čempionātā Rīgā pēc grupu turnīra Krievijas izlase ar Aleksandru Ovečkinu pēc debijas sezonas NHL ar 106 punktiem priekšgalā bija labākā vārtu guvēja, 3 uzvarētās spēlēs gūti 17 vārti. Taču ceturtdaļfinālā izlase papildlaikā atkal paklupa aiz čehu grābekļa – 3:4.
Taču uz izlasi pasaules čempionātā nebija uzaicināts Iļja Kovaļčuks, kurš NHL sezonā uzstādīja, personīgo karjera rekordu – 78 spēlēs 98 (52+46) punkti. Gadu iepriekš pasaules čempionātā Austrijā ar Kovaļčuku sastāvā izlase izcīnīja bronzu, bet turnīrā Rīgā uzbrucējs nebija izlases sastāvā. “Jā, viņš ir labs spēlētājs, un NHL gūst daudz punktus. Līdzko Kovaļčuks atbrauc uz pasaules čempionātu, viņš nekavējoties ņem pilsētas karti un sāk to iepazīt – viņš skatās, kur un kādi restorāni ir pilsētā,” medijā championat.com citēts Krikunovs. “Cik ilgi var izturēt šo ballēšanos un dzeršanu?” 2006. gads trenerim bija pēdējā reize pie Krievijas izlase stūres.
Krievijas izlase pēc izcīnītās bronzas medaļas Vīnē. Foto: championat.com
Krikunovs medijos bieži saka, ko domā – katram trenerim ir savi favorītu spēlētāji un tādi, kurus labāk redzam ejam nevis nākam. 2011./12. gada sezonā pirmo KHL leģionāra sezonu Kazaņas “Ak Bars” rindās aizvadīja Lauris Dārziņš. Traumu nomocītā sezonā Dārziņš 15 spēlēs guva septiņus (2+5) punktus, bet četrās izslēgšanas spēlēs neatzīmējās. Dārziņš tā arī neizkaroja lomu pirmajās divās maiņās, jo priekšā bija tādi spēlētāji, kā Aleksejs Morozovs, Daniss Zaripovs, Niko Kapanens un citi augstas klases meistari.
“Nekad nav bijusi garantija par to, cik daudz spēlēsi, viss iet caur nometni, kur tu cīnies par savu spēles laiku,” pirmo sezonu pie Krikunova atceras Dārziņš. “Kazaņā pirmajā gadā bija [Vladimirs] Krikunovs viņam ir patikuši jaunie spēlētāji, jaunas vēsmas, ja ir jaunie, kas spēj klausīt uz vārda, spēj izpildīt un būt labāki, tad viņi tiek pie spēles laika.”
Vidējais spēles laiks Dārziņam bija ap 11 minūtēm un iespēja vairākumā latvietim netika dota. Pozitīvākās atmiņas “Dinamo” kapteinim ar krievu treneri noteikti nav, pēc Dārziņa retorikas un līdz šim pieredzētā var secināt, ka speciālists vairāk uzticas tieši jaunajiem spēlētājiem un dažkārt veterāni paliek aiz strīpas.
Pēdējā pieredze Krikunovam ar latvieti bija no 2018. līdz 2020. gadam Maskavas “Dynamo” komamdā. Trenera sauktais Balzams jeb Miks Indrašis pie Krikunova spēlēja labi, taču, kad spēle negāja, tad treneris arī neuzticējās. Tiesa gan tas ir tikai loģisks lēmums spēles laiku dot hokejistiem, kuri ir pārliecināti vārtu guvēji.
“Viņš ir mazliet neuzmanīgs, bet ne vieglprātīgs. Teicu viņam, lai uzmana savu fizisko formu,” krievu medijiem Indraša sniegumu raksturoja Krikunovs. “Kādreiz viņam trūka nopietnības, bet tagad viņš ir kļuvis vecāks, tāpat arī izlasē spēlēja centra uzbrucēja pozīcijā.”
Vēl Krikunova vadītajās komandās spēlējuši Aleksandrs Jerofejevs (2008/09), Māris Jass (2010/11) un Georgijs Pujacs (2014-2016).
Treniņu metodes
Spēlētāja karjeras laikā Krikunovs, PSRS čempionātā pārstāvot Rīgas “Dinamo” komandu, izgāja cauri Kandavas ellei. To pašu viņš ar pamatīgām Padomju laika tradīcijām piedāvā savām komandām. Populārākā nodarbe ir riepu vilkšana, ko uz savas ādas izbaudīja arī Miks Indrašis.
Nostāsti par treneri bijuši arī leģionāriem, piemērām, ASV dzimušajam hokejistam Timam Steipltonam. 2014./15. gada sezonā uzbrucējs pārstāvēja Krikunova vadīto Ņižņekamskas “Ņeftehimik”.
“Mums bija gara zaudējumu sērija, un tad komandā ienāca Krikunovs. Viņš bija traks – īsts padomju laiku vecis. Viņš mums vienu nakti lika skriet 10 kilometru krosu, kad ārā bija ziema. Šis sasodītais treneris sēdēja savā džipā ar izbāztu galvu pa logu – mums bija jāaizskrien līdz viņam, jāieskatās viņam acīs un jāskrien atpakaļ,” Krikunova skolu atceras Steipltons, un vēl atzīmēja, ka speciālists nerunā angliski.
Krikunovs ir zināms ar vecmodīgām treniņu metodēm, to skaitā ļoti smagām pirmssezonas treniņnometnēm. Ja speciālists komandu trenēs arī nākamajā sezonā, tad varam gaidīt pāris latviešu hokejistu paziņojumus par karjeras beigām.
2013./14. gada sezonā Krikunova vadīto “Ņeftehimik” pārstāvēja Mihails Aņisins, kurš bijušā “Dinamo” aizsarga piedāvātos treniņus pieredzēja pirmo reizi dzīvē. Pēc rīta rosmes komandai bija jāskrien pludmalē karstumā 40 minūtes vienā virzienā un atpakaļ, bet tas bija tikai mocību pats sākums.
“Pēc tam pietupieni ar komandas biedru uz pleciem. Krikunovs teica, lai to daru ar Oskaru Osalu, kura svars bija ap 120 kilogramiem. Sapratu, ka tagad viņš apsēdīsies man uz pleciem, un es zem viņa būšu kā tāds ponijs. Brokastis neviens neēda, jo vienkārši negribēja, visi dzēra tēju. Mēs darbojamies ārā +30, līst sviedri, kādam asiņo deguns, kāds vienkārši jūtas slikti. Uz pludmali atskrēja kaut kādas sievietes, sāka kliegt uz viņu: Ko tu ar viņiem dari tādā karstumā? Krikunovs vienkārši atbildēja, ka puišiem jāstrādā.”
Pēdējais karjeras posms
Pirms pievienošanās Rīgas “Dinamo” kuluāros izskanēja runas, ka vienību varētu vadīt kāds somu speciālists, bet realitātē tas nenotika. Krievu speciālista pievienošanās komandai ir liels pārsteigums, izbrīns noteikti ir arī spēlētājiem. Ņemot vērā, ka Krievijas komandās ir leģionāru limits, tad “Dinamo” ir trenera pirmā komanda ar 13 viesspēlētājiem. Lieki atgādināt, ka viņš nezina angļu valodu. Pirms tam arī Valērijs Kuļibaba nepārvaldīja angļu mēles izteicienus, bet tagad daudziem leģionāriem noteikti iestāsies kultūršoks ar treniņu metodēm. Skaidrs, ka Krikunovs nebūs tas, kurš aizbēg no “Dinamo” likstām, piemēram, uz Horvātiju, kur viņam ir īpašums. Komandas sniegums uzlabosies, jo spēlētāju gvarde ir play-off cienīga.
