Rodrigo Ābols pagaidām izvēlas Eiropas NHL

Google+ Pinterest LinkedIn Tumblr +

Rodrigo Ābols vēl divus gadus Zviedriju sauks par savām mājām – latviešu uzbrucējs pagarinājis līgumu ar “Orebro” vienību. Nāca piedāvājumi karjeru turpināt arī citviet Eiropā, taču profesionālās izaugsmes un ģimenes ziņā labākā izvēle ir Zviedrija, no kurienes Eiropā uz NHL dodas visvairāk spēlētāju. Rodrigo ir komandas labākais snaiperis ar 19 gūtiem vārtiem 44 spēlēs. Pirms sezonas latvietim bija līgums ar NHL klubu Floridas “Panthers”, kuras organizācija pagājušajā sezona Ābolam uzaudzēja biezu ādu.

– Kādas sajūtas par tikko noslēgto līgumu?

– Foršas, patīkamas. Es jau laikam visur esmu teicis, ka man patīk spēlēt “Orebro” un domāju, ka jebkuram spēlētājam ir patīkami spēlēt vietā, kurā viņš jūtas vajadzīgs un svarīgs, tāpēc tā izvēle bija diezgan viegla.

– Kas vēl par apstākļiem lika tev palikt, jo tev esot bijuši arī piedāvajumi no citiem klubiem?

– Jā, protams, paskatījos nedaudz kas notiek apkārt, taču šeit jūtos komfortabli. Treneri man ir pazīstami un menedžments ir apmierināts ar manu sniegumu, tāpat arī es esmu apmierināts ar savu sniegumu. Ar katru spēli un sezonu es domāju, ka spēlēju arvien labāk. Varbūt naivi nepiebilst, ka no bērnības spēlēju un, braucot atpakaļ, šeit ir komandasbiedri, kas gan man, gan Paulai [sieva]var palīdzēt ar pirmo jaundzimušo, kā arī vieta un apstākļi ir pazīstami, kas nozīmē ka nebūtu viss no jauna.

– Bērniņš varbūt ir papildus motivācija tik labai sezonai?

– Jā, tā varbūt var teikt. Atceros tētis stastīja, kad mamma bija stāvoklī ar mani vai vecāko māsu, tad, lai nav jāatvainojas sievai bija labi jāspēlē.

– Šī sezona tev tik tiešām ļoti veiksmīga. Kluba vadība teica, ka saņēmi piedāvājumus no citām valstīm – kurām?

– Domāju, ka nav īpaši svarīgi. Eiropā tika izteikti piedāvājumi, no Ziemeļamerikas neesmu neko dzirdējis.

– Runājot par Ziemeļameriku – vai Floridas “Panthers” uzaicināja tevi uz nometni, neskatoties uz to, ka fārmklubs (AHL) šosezon nespēlē? 

– Pirms sezonas, vasarā gaidot, kas notiks ar visu šo pandēmiju – būs vai nebūs sezona, atbraucu uz Zviedriju spēlēt, lai būtu spēļu prakse. Maniem mačiem Zviedrijā sekoja līdzi “Panthers” spēlētāju attīstības treneris un teica, ka es labi spēlēju un tā tālāk. Tomēr nevar zināt vai tā patiešām bija, vai arī tā bija kārtējā amerikāņu saldā medus liešana ausīs. Kad tapa skaidrs, ka AHL klubs šosezon nebūs, sākotnēji viņi teica, ka vajag jaunu vietu, lai komanda var parakstīt ar mani jaunu līgumu. Pēc tam viņi teica, ka tikai nākamgad ar mani parakstīs AHL līgumu. Protams, tas jau varbūt bija gaidāms, kad ienāca jauns menedžments ar citādākiem viedokļiem un mērķiem nākotnē. Acīmredzot, viņu plānā es neietilpstu.

– Kāda ir komunikācija ar “Panthers” organizāciju sezonas laikā? Vai viņi apspriež ar tevi spēles nianses un dod ieteikumus?

– Floridas spēlētāju izaugsmes treneris skatījās organizācijas hokejistu spēles Eiropā. Viņš sūtīja video, kas ir slikti, kas ir labi, tāpēc man arī likās, ka viss ir kārtībā. Tad vienu dienu man zvana aģents un saka, ka Floridai es vairs neesmu vajadzīgs. Labi ir tas, ka viņi vismaz laicīgi to paziņoja, ja radīsies iespēja doties atpakaļ, tad braukšu kā neierobežoti brīvais aģents, nevis, kā “Panthers” īpašums.

 

– Vai jaunajā līgumā ar “Orebro” komandu ir punkts, kas atļauj, pēc nepieciešamības, brīvi doties uz NHL?

– Jā, ir tāds.

– Pie kādiem nosacījumiem tu šobrīd būtu gatavs pamest Zviedriju? Tikai, ja piedāvās vienvirziena līgumu?

– Vienvirziena līgumu tagad būtu ļoti grūti dabūt pa taisno no Eiropas. Tādus pat lielākie bombardieri nevar dabūt. Es nezinu, te atkal jāskatās no situācijas, kāda komanda un vispār apstākļi. Pirmais pusgads Springfildā (AHL) ļāva novērtēt situācijas, kurās dod spēlēt. Ja tev dod spēlēt un uzticās ir foršāk, nekā, kad tu bez maz vai esi gaļas pēc parakstīts spēlētājs – tāda sajūta man radās Floridā. Nesanāca, bet tas sapnis par NHL ir dzīvs. Nav tas vecums, kad es varētu par to aizmirst. Ir jāskatās kāda ir komanda, cik nopietns piedāvājums un kāds ir viņiem mērķis, jo aizbraucot uz Floridu, pirmo pussezonu likās, ka viņiem nav nekāds plāns ar mani.

– Pagājušajā sezonā tevi mētāja no AHL uz ECHL, spēles laiks iesākumā arī nebija regulārs. Tā psiholoģiski bija grūtāka sezona?

– Jā, bija. Tāpēc saku, ka aizbraucot uz Zviedriju novērtēju cik labi bija “Orebro”, bet atkal tai monētai ir otra puse. Tu paskaties uz otru sezonas daļu, ja spēlētu NHL, tad būtu arī ieņēmis tādu lomu – trešā, ceturtā maiņa, vairāk mazākums, aizsardzības zonas iemetieni. Man likās, ka ar šiem pienākumiem es tiku galā ļoti labi un arī treneri, kas bija farmklubā, bija ļoti apmierināti. Nespēlējot vairākumā, pēc jaunā gada man komandā bija visvairāk punktu – 18 spēles 17 punkti. Situācija, ka biju nevajadzīgs, man bija nedaudz pārsteigums.

– Šajā sezonā esi pamatīgi ieskrējies. Arī jums spēles notiek bez skatītāju klātbūtnes. Kādas ir sajūtas spēlēt bez skatītāju emocijām?

– Joprojām domāju, ka šī sezona ir kā pa kalniem. Gribētos lielāku stabilitāti, bet ir lielāks progress nekā pirms diviem gadiem, kad es šeit spēlēju. Iemesli? Domāju maiņas biedri, protams, ir labi un arī pats ar vecumu labāk pazīstu līgu. Ir lielāka pārliecība, augstasinība situācijās, kad netaisīt paniku un izvēlēties papildu sekundīti paturēt ripu, lai izveidojas labāki momenti. Runājot par skatītājiem, ka viņu nav – tas nav tas hokejs. Īpaši jau “Orebro” ir zināmi ar to, kā vieni no, ja ne paši, labākie fani līgā un mājās hallē vienmēr bija pilnas tribīnes. Lai arī halle nav liela, mājas spēlēs tribīnes bija 97% aizpildītas. Ir jau grūti, bet šajā sezonā jau esam pieraduši – tas liekas jaunais normālais. Pagājušajā spēlē zviedri atrada iespēju ielaist cilvēkus ložās vai restorānā un viens no šiem cilvēkiem bija paņēmis līdzi bungas un dricelēja – jā, šī skaņa man pietrūkst.

– Zviedrijas čempionātā šogad spēlē 2019. gada drafta 6. numurs Morics Zaiders – būdīgs aizsargs, kurš daudzus mētā pa gaisu. Vai ir sanācis ar viņu sastapties kādā stūrī?

– Es jau arī neesmu mazais zēns, tāpēc nevaru teikt, ka ir baigi daudz cilvēku, kas mani mētātu apkārt. Talantīgs, protams, ir iemesls, kāpēc Detroita viņu paņēma tik augstu. Domāju, ka viņu sagaida diezgan spoža nākotne NHL, bet nav tā, ka viņš ir mani mētājis vai es viņu. Citus gan ir lidinājis, bet tas ir atkarīgs no situācijas, jo viņš speciāli nemeklē to spēka spēli, bet tas ir viņa repertuārā, ka var nospēlēt spēcīgāk. Viņš vēl pagājušogad spēlēja AHL, tur arī tas ir ierastāk nekā Eiropā.

– Komandā noteikti ir spēlētāji, kas tēmē uz Zviedrijas hokeja izlasi. Vai esat runājuši par gaidāmo čempionātu Rīgā?

– Nē, neesam runājuši. Mums te pašiem kā pa kalniem iet un mēs cīnamies, lai būtu Top 6 komandu konkurencē un nebūtu jāspēlē pirmā izslēgšanas spēļu kārta. Tik tālu vēl nav domāts, mums uz sezonas beigām atkal koronas problēmas parādījušās – spēles ir pārceltas. Izslēgšanas spēlēm bija jāsākās šonedēļ vai pēc nedēļas, bet tagad pēdējā regulārās sezonas spēle būs 30. martā. Šobrīd laikam piecās komandās ir atrasta inficēšanās ar Covid-19 vīrusu.

– Kā ar Bobu Hārtliju, vai viņš ir zvanījis un apvaicājies kā iet? 

– Nē, nav nekāds kontakts bijis ar Bobu personīgi. Viņš ir ar Arti runājis un pateicis, lai nodod sveicienus, bet pats nekādu ziņu nav devis. Viņam arī šobrīd ir izslēgšanas spēles un ir jāiet pa vienam solim uz priekšu. Nevar baigi tur saplānot uz priekšu, savādāk nekas nesanāks.

– Šobrīd ar sievu jau jūtaties kā mājās “Orebro”?

– Man personīgi šeit ļoti patīk. Tas arī ir tuvu mājām, šogad ar to ceļošanu ir kā ir un neviens nav atbraucis ciemos, bet cerams nākamgad, kad šī visa situācija nomierināsies un ierobežojumi būs atviegloti, tad varēs arī cilvēki atbraukt ciemos un palīdzēt mums. Arī viņai [Paulai] te patīk, tas noteikti bija iemesls, kāpēc palikām.

Share.

Leave A Reply

Time limit is exhausted. Please reload CAPTCHA.