Līdzīgi kā transportlīdzekļu vadītājiem drošības jostas un gājējiem tumšā naktī atstarojošās vestes, tā arī hokejistiem ķiveres var glābt no letālām situācijām. Senāk laukuma spēlētāji un vārtsargi spēles aizvadīja bez ķiverēm – šobrīd nekas tāds nav iedomājams.
1958. gada 13. janvārī Minesotas “North Stars” centram Bilam Mastertonam nupat bija piespēlējis komandas biedrs Veins Konelijs. Pēkšņi parādījās divi Oklendas “Seals” aizsargi un pielietoja spēka spēli pret Mastertonu.
Viņš nekavējoties zaudēja līdzsvaru un nokrita, sasitot galvu pret ledu. 30 stundas vēlāk Mastertons traumas dēļ nomira. Kopš šīs liktenīgās dienas ir bijuši vismaz astoņi NHL spēlētāji, kuri uz ledus gūtā savainojuma rezultātā gājuši bojā. NHL spēlētāji tagad nēsā dažas tehnoloģiski modernizētas ķiveres, kas ir izglābušas neskaitāmu skaitu dzīvības.
Hokeja pirmajās dienās nebija ķiveres, sejas maskas vai jebkāda veida aizsargaprīkojuma, tā vienkārši nebija galvenā prioritāte. Nav pārsteidzoši, ka sejas un ādas plīsumi, smadzeņu satricinājumi un citas galvas traumas bija diezgan izplatītas. Toreiz reti bija redzams kāds NHL spēlētājs, kuram netrūka pāris priekšējo zobu.
Pirmais hokejists, kurš regulāri lietoja ķiveri bija Džordžs Ouens, kad viņš pārstāvēja Bostonas “Bruins” komandu no 1928./29. gada sezonā. Toreiz, lai spēlētu hokeju ķiveres nebija nepieciešamas. Patiesībā, vienaudžu un līdzjutēju spiediena dēļ daudzi spēlētāji jutās aizskarti un kaunējās lietot ķiveri.
Tie, kuri drosmīgi vilka ķiveres bieži paši izgatavoja tās mājās un garāžās – tām nebija nekādu standartu. Viņi paņēma mīkstas ādas sloksnes un sašuva tās kopā, izveidojot ļoti neapstrādātu galvaskausa vāciņu un zoda siksnu.
Sports ir spēle un drošībai vienmēr jābūt galvenajai prioritātei. 2021. gada 16. martā 19 gadus vecais krievu hokejists Timurs Faizutdinovs nomira pēc tam, kad viņam ar ripu trāpīja pa galvu. Lai gan tādi gadījumi ir reti, traģēdija izraisīja diskusijas par spēlētāju drošību un šajā gadījumā par hokeja ķiveres efektivitāti.
Lielākajai daļai hokeja ķiveru ir vismaz neliela aizsardzība ap ausu zonu. Tomēr, tāpat kā Faizutdinova gadījumā, daudzi junioru un profesionālo līgu spēlētāji ņem nost ausu aizsargus, atstājot reģionu neaizsargātu. Kaut arī ausu aizsargi nodrošina zināmu drošību, pašreizējais debašu galvenais stāsts ir par hokeja ķiverēm ar resti pret stikliņu. Faizutdinovam trāpīja netālu no deniņu kaula, tāpēc pilna reste, iespējams, viņu nebūtu izglābusi. Tomēr ir pierādīts, ka sejas aizsardzība samazina traumu biežumu.
Sånt här är ju otäckt. Speciellt med det som hände Timur Faizutdinov för några veckor sedan i åtanke. Skönt att det verkar ha gått bra. https://t.co/Tiaafw0uoq
— Melvin (@vikingknugen) April 4, 2021
Viens arguments pret sejas un galvas aizsarglīdzekļiem ir tāds, ka pievienojot vairāk polsterējumu un sargu, tas padarīs spēli vardarbīgāku, veicinot agresiju. Tomēr sejas aizsargs nav paredzēts, lai apturētu sitienus vai jebkuru spēles fizisko sastāvdaļu, bet drīzāk, lai apturētu nūjas un ripas no spēlētāju zobu izsišanas. Ausu aizsargi nodrošina zināmu aizsardzību neaizsargātajā zonā ap ausi, un šādi aizsarglīdzekļi, iespējams, būtu izglābuši Faizutdinova dzīvību.
Koledžas sportā (NCAA) šobrīd pieprasa, lai hokejisti vilktu ķiveres ar pilnu režģi vai sejas aizsargu. Tomēr Kanādā spēlētājiem ir jāvalkā tikai stikliņš, atstājot sejas daļēji neaizsegtas. Neskatoties uz to, sievietes Ziemeļamerikā visos spēles līmeņos valkā pilnas seja aizsargmaskas.
1959. gadā pēc tam, kad ar ripu trāpīja pa seju vārtsargam Žakam Plante, viņš atteicās atgriezties spēlē bez sejas maskas. Šis solis izraisīja noteikumu maiņu, kas ļāva un prasīja, lai vārtsargi spēļu laikā nēsātu maskas un šobrīd jau ķiveres.
Tādā sporta veidā kā hokejs lielākā daļa spēlētāju sacenšas tikai relatīvi īsu laiku. Tomēr sejas un galvas ievainojumi var izraisīt traumas un neiroloģiskus bojājumus, kas var ilgt visu mūžu. Šie papildu drošības pasākumi var būt nelielas neērtības īstermiņā, taču tie var novērst neatgriezeniskus bojājumus, ko rada nozīmīgas galvas traumas.
Šobrīd ķiveres var iedalīt šādās kategorijās:
- Stikliņi – izgatavots no caurspīdīgas, triecienizturīgas plastmasas, kas nodrošina nepārtrauktu redzamību. Tas ir piestiprināts ķiveres augšdaļai un ir paredzēts, lai novērstu hokeja nūju un ripu trāpīšanu acīs un to bojāšanu. Mīnuss ir tas, ka žoklis un zobi tiek atstāti pilnībā neaizsargāti.
- Dzels reste jeb būris – izgatavots no ļoti stipra alumīnija, tērauda vai titāna un ir vispopulārākais jauniešu spēlētāju aizsardzības veids. Lai gan tas piedāvā vislielāko aizsardzību no visiem pieejamajiem drošības rīkiem, tas var samazināt redzamību, jo restes atrodas tieši redzes laukā. Daži spēlētāji savus būrīšus nokrāso baltus, lai melnā ripa būtu vieglāk redzama.
- Pilnas sejas maska - piedāvā tādu pašu aizsardzību kā stiepļu būris, tomēr tā vietā, lai nesamazinātu redzamību, tā izmanto izturīgu plastmasas vairogu, kuram ir liels caurspīdīgs laukums un ventilējama apakša mutei.
- Tikai galvas sargs (ķivere) – NHL spēlētājiem ir iespēja nēsāt ķiveri, kas aizsedz tikai galvas augšējo daļu – galvaskausu. Tā piedāvā vismazāko aizsardzību no visiem iespējamajiem variantiem. Papildus nepārtrauktai redzamībai un galvas aizsardzībai vienīgais ieguvums ir tas, ka tas liek spēlētājam izskatīties biedējošam un biedējošs ir “sāpīgs”. Hokeja spēlētāji ir labi pazīstami ar sejas apmatojumu, un šī ķivere ļauj to redzēt pilnā krāšņumā.
- Vārtsarga ķiveres – šobrīd tās ir no stikla šķiedras kopā ar resti, taču tās var izgatavot arī no oglekļa šķiedras vai stikla šķiedras un kevlara maisījuma.
Diskusijas par hokeja ķiveru efektivitāti un nepieciešamību turpināsies. Šādi gadījumi tikai apliecina to, ka ir nepieciešams izvērtēt pašreizējos noteikumus un ķiveru uzbūvi. Nepieciešamības gadījumā vajag mainīt tos, vai vismaz stingrāk izvērtēt spēlētāju drošības jautājumus nākotnē.
