Daugavas stadiona atdzimšana

Google+ Pinterest LinkedIn Tumblr +

Pasaules čempionāts hokejā tuvojas straujiem soļiem un līdz lielajiem hokeja svētkiem Rīgā ir palikušas vien 15 dienas. Patlaban lielākās bažas ir par Daugavas stadiona ledus halles būvniecību un neiekļaušanos termiņos. Čempionāts ir aiz stūra, taču hallē vēl nav ledus un tā nav nodota ekspluatācijā.

Daugavas jaunās ledus halles būvniecība tika uzsākta 2020. gada sākumā. Ledus halle sākotnēji ekspluatācijā bija jānodod līdz 2021. gada martam, lai jau maijā tajā varētu norisināties pasaules čempionāta treniņu process. Šobrīd bažas pauž visas iesaistītās personas, tiesa pēc hokejablogs.lv rīcībā esošās informācijas hokeja halle labākajā gadījumā būs gatava vien pasaules čempionāta pašā sākumā. Novēlēsim būvniekiem daudz spēka, bet tagad ieskatīsimies vēsturē, kā tad vispār Daugavas stadions gadu laikā ir mainījies.

Daugavas stadions ir daudzfunkcionāls stadions Rīgā. Stadionā norisinās valsts mēroga futbola un vieglatlētikas sacensības, kā arī Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku lieluzvedumi. “Stadions tika atklāts 1927. gadā un piešķirts sporta organizācijai “Strādnieku sports un sargs”, kas tajā laikā bija militāro apmācību, sporta pasākumu un masu sapulču vieta. Sākotnēji stadions galvenokārt bija paredzēts sportam, tieši futbolam un vieglatlētikai, tomēr šobrīd tas tiek arī izmantots dažādiem kultūras pasākumiem,” stāsta Kultūras un sporta centra „Daugavas stadions” valdes loceklis Daniels Nātriņš. “Grupas “Instrumenti” koncerts, kas pulcēja vairāk kā 16000 cilvēku, Dziesmu un Deju svētki, UEFA spēles un treniņi un citi ir tikai daži no pasākumiem, kas ir risinājušies Daugavas stadionā.”

Stadions dibināts 1927. gadā. Stadionā izbūvēja futbola laukumu, vieglatlētikas sektorus, skrejceļus un tribīnes no trim pusēm. Tajās bija sešas solu rindas un stāvvietas dažiem tūkstošiem skatītāju. 1933. gadā likvidēja pastāvošo sporta organizāciju un nodibināja jaunu sporta biedrību “Latvijas arodorganizāciju sports”, kas apsaimniekoja stadionu līdz padomju okupācijai 1940. gadā. Otrā pasaules kara laikā stadions izmantots netika.

1945. gadā tika izveidots sporta biedrības “Daugava” stadions, ko iekārtoja uz Rīgas pilsētas stadiona bāzes. 1949. gadā tika uzsākti sporta bāzes rekonstrukcijas darbi. Pie pārbūvētā sporta laukuma uzbūvēja tribīnes ar 5000 skatītāju sēdvietām. 1950. gadā atklāja jaunuzcelto sporta arēnu. Pēc gada pārbūvēja arī stadiona skrejceliņu un vieglatlētikas sektoru. Vēl pēc gada uzsāka esošo tribīņu pārbūvi un jaunās (Rietumu) tribīnes būvniecību, būtiski palielinot skatītāju sēdvietu skaitu. 1960. gadā stadiona teritorijā pabeidza mākslīgā ledus slidotavas būvniecību un atklāja Bērnu sporta skolu. 1978. gadā atkārtoti nojauca un 1982. gadā atklāja no jauna uzcelto Rietumu tribīni ar palielinātu skatītāju ietilpību.

Par pirmās Daugavas stadiona hokeja halles būvniecības Nātriņš hokejablogs.lv stāsta šādi: “1956. gadā Latvijas PSR Ministru padome nolēma piešķirt finanšu līdzekļus mākslīgās ledus slidotavas būvei Daugavas stadiona teritorijā.  Ledus slidotavas būves darbi tika pabeigti 1960. gadā un tā tika nodota ekspluatācijā,” tomēr ledus halle nebija nekāda pasaku pils.

Savas atmiņas par Daugavas stadiona ledus halles izmantošanu hokejablogs.lv stāsta Aleksandrs Cicurskis: “Daugavas stadiona ledus halle bija atklātais laukums, spēlēt bija diezgan auksti. Rudenī lija lietus un krita lapas, ziemā – putenis, vajadzēja slidot gan pa sniegu, gan lietu. Atceros tādus podus, kamēr spēlējām, laukuma vienā pusē sēdēja spēlētāji un otrā pusē bija rene. Tajā meta ārā no ledus notīrīto sniegu un vēlāk lēja karstu ūdeni pa virsu, lai izkausētu, jo nevarēja tik daudz sniega izvest ārā. Pavasarī rene bija attaisīta, lai mestu tajā sniegu, dēļi izņemti ārā, ledus bija uzaudzis diezgan daudz. Toreiz Ēvalds Grabovskis spēlēja “Latvijas Bērzā”, viņš vienu spēlētāju grūda apmalē, pats pārkrita pāri bortam un iekrita šajā renē iekšā, pēc tam mēs viņu vilkām ārā. Kad ārā nebija ziemas, Daugavas stadionā notika viss Latvijas hokejs. Tā jau visi, pat pa naktīm, trenējās Daugavas stadionā. Tāpat arī daudzas krievu komandas brauca spēlēt šeit, jo mākslīgā ledus halles jau bija reti. Tajos laikos, 1960. gados, varēja arī hokeju spēlēt Brocēnos, Daugavpilī un Slokā, bet tikai ziemā, jo bija dzīvais ledus laukums.”

Mūsdienās daudziem ir grūti iedomāties, ko nozīmē spēlēt uz atklātā laukuma. Majoru ledus halle varētu būt kā piemērs, tomēr tur ir jumts, kas pasargā dažādu lietu nokļūšanu uz laukuma. Daugavas stadionā šāda jumta nebija. Par to kā bija toreiz, salīdzinot ar šī brīža situāciju, izsakās Cicurskis: “Tas būtu tāpat kā salīdzināt tā laika Moskviču ar šā laika Audi vai BMW, apmēram tā bija mašīna un šīs arī ir mašīnas. Grūti salīdzināt. Pirmkārt bija āra laukums, kuru vienalga tīrīja un lēja, bet vējš un lietus bija tie lielākie mīnusi. Tāpat ģērbtuves nebija tik labas, bet tajos laikos tas jau bija “super” tikt uz ledus un patrenēties. Tādiem sīkumiem vispār uzmanība netika pievērsta. Citreiz atnāc uz treniņu, kad ir tikko nolijis lietus un dabū ar šķipelēm šķūrēt nost ūdeni. Tajā laikā Daugavas stadions bija Daugavas stadions, tagad jau liekas, ka tas bija arhaiski. Ja tagad mēs varētu iedarbināt laika mašīnu, lai atgrieztos tajos laikos, īsti tad nesaprastu kā tur var trenēties, ģērbties un spēlēt, bet tajā laikā bija tablo, apgaismojums un viss kā nākas, nebija nekāda vaina. Varbūt man ir sava veida nostalģija, bet tajā laikā tā bija tiešām laba mākslīgā ledus slidotava ar visiem plusiem un mīnusiem.”

Daugavas stadions ir kalpojis par treniņu un spēļu vietu daudziem sportistiem. “Liela daļa no Latvijas vadošajiem vieglatlētiem olimpiešiem ir trenējušies Daugavas stadionā un arī citi. Laura Ikauniece, Sindija Bukša, Andrejs Rastorgujevs, Helmuts Balderis, Lauris Dārziņš, Mārtiņš Karsums, Kaspars Daugaviņš, bobslejisti – Oskars Melbārdis, Jānis Ķipurs, Zintis Ekmanis,” stāsta Nātriņš.

Viens no Daugavas stadiona audzēkņiem bija arī Aleksandrs Cicurskis, kurš par savām gaitām Daugavas stadionā izsakās šādi: “Daugavas stadionā es sāku trenēties jaunībā, pats biju no Pārdaugavas. Pirmo reizi Daugavas stadionā izgāju uz ledus “Pārdaugavas” komandas sastāvā, ko trenēja slavenais Ulmaņlaiku treneris un hokejists Aleks Auziņš. Kad pēc trim gadiem atnācu no armijas, kas jau bija 1968. gadā, tieši ieradās Viktors Tihonovs. Nekādā “Dinamo” jau es netrenējos, bet “Latvijas Bērzā” pie Miķeļa Firsova. Tajā gadā ar Latvijas Bērzu ieguvām Latvijas čempionu titulu. Tad līdz 1970. gadam turpināju trenēties Daugavā. Pēcāk uzcēla pūsli, kurā es darbojos arī kā spēlējošais treneris “Latvijas Bērzā” un vēlāk kā treneris, līdz 1970. gadam griezu tur hokeju. 1970. gadā attaisīja halli – sporta pili, Krišjāņa Barona ielā un tad jau viss hokejs pārcēlās uz turieni, bet no 1968. – 1970. gadam Rīgas “Dinamo” spēlēja Daugavas stadiona atklātajā laukumā.”

1992. gadā BASB “Daugava” tika pārveidots par Valsts Bezpeļņas organizāciju “Daugavas stadions”. 1992. gada 3. novembrī organizācijai piešķīra Nacionālās sporta bāzes statusu. 1996. gadā veikti centrālās arēnas skrejceliņu un komunikāciju, vieglatlētikas manēžas, tenisa laukuma un futbola laukuma kapitālais remonts un renovācija. 1999. gadā demontētas stadiona ziemeļu, austrumu un dienvidu tribīnes. 2008. gadā tika veikta centrālās arēnas vieglatlētikas skrejceļu un sektoru renovācija. 2014. gadā stadionam piešķirts Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju savienības sertifikāts, kas ļauj stadionā rīkot starptautiska līmeņa vieglatlētikas sacensības. 2020. gadā uzsākta ledus haļļu būvniecība, kura jābeidz 2021. gada maijā.

Savas domas par haļļu būvniecību un tās nozīmi izsaka Cicurskis: “Rīgai tas ir ideāls variants un arī visam hokejam. Manā uztverē tas, ko mēs visu darām, neskatoties uz visām korupcijām un kas tur ko bāž kabatās, vienalga tas būs labi, jo tas jau paliek cilvēkiem. Daudzi jau runā, kam ir vajadzīgs šis, jo Rīgā neesot basketbola halles, Rīgā nav koncertzāles. Runāja par ASK jeb universitātes stadiona pārbūvi ar visām tribīnēm Latvijas izlasei, bet mēs joprojām futbolu spēlējam Daugavas stadionā un nekas nav izdarīts. Koncertzāle nav, basketbolu nav kur spēlēt un visi tikai gudri stāsta, ka vajadzēja. Tāpat es atceros, kad 1998. gadā pārbraucu uz Liepāju, lai gan pats esmu rīdzinieks. Tad arī bija šī tēma – kāpēc vajag Liepājā hokeja halli, ja te hokejs nekad nav bijis, bet Kirovs Lipmans, izveidoja halli, kopā ar vēl vienu ebreju, un uzreiz bija halles Valmierā, Daugavpilī, Ogrē, Jelgavā un aizgāja hokeja sprādziens, bet tā mēs tikai gudri muldam. Es uzskatu, ka tas ir ideāls projekts, ka to halli tāpat neviens mājās neaiznesīs, cilvēki sportos un visi priecāsies, un viss būs forši. Labāk, lai ir vairāk halles nekā spēļu zāles. Tik labi dzīvojam, ka ir vairāk laimētavas nekā Monte Carlo.”

Lielu lomu Daugavas stadiona attīstībā spēlē tieši sporta federācijas. Par sadarbību ar tām stāsta Nātriņš: “Sadarbības ar federācijām izpaužas tieši kontekstā ar sacensību organizēšanu. Šobrīd, Daugavas stadiona pārbūves procesā lielu loma ir tieši sporta federāciju iesaistei atbilstošas infrastruktūras izbūvē, norādot uz konkrētām detaļām, lai šī infrastruktūra spētu nodrošināt iespēju elites līmeņa atlētiem trenēties un sacensties, uzrādot visaugstākos rezultātus. Latvijas Hokeja federācija kā mūsu sadarbības partneris aktīvi iesaistās arī jaunās ledus halles būvniecības procesā, sniedzot atbalstu specifiskos jautājumos, lai nodrošinātu maksimāli racionālu un kvalitatīvu infrastruktūras izmantošanu.”

Daugavas ledus halles būvdarbus veic SIA “ARMS Group” un OÜ “RTS Infraehitus”, būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību SIA “Ozola&Bula arhitektu birojs”, būvprocesu vadību un būvuzraudzību nodrošina SIA “CMB”. Daugavas stadiona teritorija līdz 2022.gadam tiks pilnībā atjaunota un izveidota par modernu kultūras un sporta kvartālu Grīziņkalnā.  Pirmajā attīstības posmā tika rekonstruēta Centrālā tribīne un no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Otrais attīstības posms paredz ledus halles, vieglatlētikas manēžas ar multifunkcionalitāti būvniecību, kā arī sporta laukumu rekonstrukciju un kopējo teritorijas labiekārtojumu. Sadarbības partneris Rīgas domes Satiksmes departaments projekta ietvaros ir pabeidzis Daugavas stadionam pieguļošo ielu Augšielas, Ata ielas un Vagonu ielas rekonstrukciju, turpinās darbi pie Augusta Deglava pārvada rekonstrukcijas, lietus ūdens kolektora izbūves un satiksmes uzlabošanas pasākumiem.

Izmantotie resursi:

  1. Daugavas stadiona mājaslapa. “Stadiona vēsture”. Skatīts: 06.05.2021. Pieejams: https://www.daugavasstadions.lv/node/174
  2. Daugavas stadiona mājaslapa. “Daugavas ledus halles spāru svētki”. Skatīts: 06.05.2021. Pieejams: https://www.daugavasstadions.lv/node/560
  3. Latvijas Sabiedriskie Meidiji mājaslapa. “Ekspluatācijā nodots rekonstruētais Daugavas stadions”. Skatīts: 06.05.2021. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ekspluatacija-nodots-rekonstruetais-daugavas-stadions.a278365/ 
  4. Pēteris Jērāns (redaktors). Nacionālā enciklopēdija. “Sporta celtnes Latvijā”.  (atjaunots 2021. Ilze Pauliņa). Skatīts: 06.05.2021. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/4600-sporta-celtnes-Latvijā
  5. Sporta centrs mājaslapa. “Oficiāli pabeigta Daugavas stadiona rekonstrukcijas pirmā kārta”. Skatīts: 06.05.2021. Pieejams: https://sportacentrs.com/citi/16052018-oficiali_pabeigta_daugavas_stadiona_rekon
  6. Sporta centrs mājaslapa. “Par 10,3 miljoniem eiro noslēgts līgums par Daugavas stadiona halles būvniecību”. Skatīts: 06.05.2021. Pieejams: https://sportacentrs.com/hokejs/17092019-par_10_3_miljoniem_eiro_noslegts_ligums_p

Share.

1 Comment

  1. Pingback: Daugavas ledus halle - treniņi būvlaukumā - Hokeja Blogs

Leave A Reply

Time limit is exhausted. Please reload CAPTCHA.